Latvijas Radio 15. septembra rītā kādā sarunā tika sacīts, ka mūsu valstī vidēji dienā viens cilvēks pie televizora pavadot piecarpus stundu.Bija ieteikums šo laiku baudīt dabā. Kad vecāka gadagājuma zvanītāja pauda bažas, ka tālrādē ir traucējumi, ētera personāžus tas īpaši neinteresēja. Lai piezvanot pa bezmaksas tālruni 177, tad saņemšot konsultāciju, kā rīkoties sakarā ar 14. un 15. septembrī SIA «Lattelecom» noteikto televīzijas kanālu pārkārtošanu. No Rīgas šīs darbības šķita tik vienkāršas, un neviens pat neiedomājās, kā trešdien jutās gados vecāki TV skatītāji. Tie, par kuriem mēdz sacīt – tante Bauskā vai arī onkulis Iecavā.Kaut arī pārmaiņas bija iepriekš reklamētas, vajadzēja daudz rūpīgāk padomāt, kā tām sagatavot «Lattelecom» klientu senioru grupu. Kad bija jāpērk dekoderi, ak vai, cik skaļi un uzbāzīgi TV ēterā tas tika skandināts! Neoficiāla informācija pieļauj, ka dekoderu pārdošana devusi gandrīz divkāršu peļņu. Kādēļ pirms kanālu pārkārtošanas nevarēja izveidot īpašu reklāmas rullīti, demonstrējot, kuras pogas pultī jāspiež, precizējot darbības variācijas? Baušķeniece, kurai ir laba pieredze darbā ar datoru, reizes septiņas pa telefonu konsultējās, kamēr televizora ekrānā atkal parādījās bilde. Viņa arī bija neizpratnē, kāpēc nav norādīts, kā mainīsies kanāli. Sak’, lai tantuki lauza galvu un spaida pulti!Šī gan nav ne pirmā, ne vienīgā nevērības izpausme pret vienu daļu Latvijas iedzīvotāju. Šoreiz tas saistīts ar moderno tehnoloģiju jomu. Tās profesionāļu skats no galvaspilsētas ir augstprātīgs, neņemot vērā, ka vecākā gadagājuma ļaudis disciplinēti maksā rēķinus un viņu naudiņa regulāri ienāk vairāku uzņēmumu kontos.
