Valstī kopumā datus snieguši gandrīz 90 procentu zemnieku saimniecību. Mūspuses novados – Rundālē darbs pabeigts, bet trīs novados skaitīšana vēl turpinās. Jāuzsver, ka lauksaimniecības skaitīšanas dati būs svarīgs avots, nosakot zemniekiem maksājumus.Rundāles novadā skaitīšana pabeigta. Lauku attīstības speciāliste Ludmila Knoka teic, ka lielākā daļa aptaujāto ir bijuši atsaucīgi, kopumā aizpildītas 366 anketas. Trīs personas kategoriski atteikušās sniegt datus. Vecumnieku novada lauku attīstības speciāliste Aiga Saldābola bilst, ka «palikušas tikai astītes». Viņai labas palīdzes ir bijušas Svetlana Drezova Kurmenes un Valles pagastā, Anita Smilškalne Vecumnieku pagastā un Laima Indriķe Skaistkalnes pagastā. Bauskas novadā apjomīgā darba daļa arī paveikta. Lauku attīstības speciāliste Inese Gedvarde stāsta, ka «informāciju nākas vākt ar dažādām metodēm». Mazāk ir tādu zemnieku, kuri paši ierodas Bauskā. Vienu daļu iespējams sazvanīt un noskaidrot datus, taču joprojām ir tādi, pie kuriem jāierodas viņu dzīvesvietā. Pārdomas raisa informācijas iegūšana no lielajiem zemniekiem, jo tam vajadzīga pusotra, pat divas stundas. Viņi ir aizņemti darbā, un šo datu vākšanu dažs uzskata par lieku laika tēriņu. Lauku uzņēmēji to motivējot ar iebildēm, ka dažādās institūcijās taču jau ir ziņas par viņu saimniecībām. Vajag tikai tās elektroniski paņemt un salikt ailēs. Taču skaitīšanas veicējiem nav iespējams anketas aizpildīt, izmantojot vienotu datu bāzes sistēmu, kā tam vajadzētu būt informācijas tehnoloģiju laikmetā.Lielākais darba apjoms ir palicis Iecavas novadā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktora vietniece Anita Raubena raksturo lauksaimniecības skaitīšanas procesu un uzsver, ka tajā ir vairāki jauninājumi. Informācijas ieguves pirmais posms ritēja šīgada aprīlī un maijā, kad CSP intervētāji aptaujāja ES platību maksājumu pretendentus Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs un sektoros, kur tika pieņemti lauksaimnieku atbalsta maksājumu pieteikumi. Šādā veidā iegūstot informāciju, tika ekonomēts gan laiks, gan arī valsts finanšu līdzekļi. Pirmajā iegūta informācija no 38,3 tūkstošiem lauku saimniecību.Kopš 1. jūlija CSP sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) sāka lauksaimniecības skaitīšanas informācijas ieguves otro posmu. LLKC intervētāji jūlijā un augustā apmeklēja lauku saimniecības, par kurām pavasarī netika iegūta informācija, un veica intervijas. Mazākās lauku saimniecības (kopumā apmēram astoņi tūkstoši) no jūlija līdz septembra beigām aptaujā pa tālruni ar CSP telefoninterviju centra starpniecību. A. Raubena akcentē, ka telefonintervijas turpināsies arī oktobrī, taču informācijas iesniegšana, aizpildot anketu elektroniski, ir beigusies.A. Raubena uzsver, ka lauksaimniecības skaitīšanas dati būs svarīgs avots, nosakot zemniekiem maksājumus. Nepilnīga informācija var ietekmēt šī atbalsta apmēru. Ja zemnieki cer saņemt lielāku naudu, viņiem jāsniedz informācija. Līdzšinējai pieredzei vajadzētu būt pamācošai – pirms gadiem pašu sniegtā nepilnīgā informācija ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijai ES platībmaksājumu likme ir zemākā salīdzinājumā ar citām valstīm.SkaidrojumsCentrālā statistikas pārvalde (CSP) 2010. gadā veic apjomīgāko lauksaimniecības statistisko apsekojumu – lauksaimniecības skaitīšanu, kura noris reizi desmit gados visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kopumā paredzēts aptaujāt 90 tūkstošus lauku saimniecību, tai skaitā no 20 tūkstošiem iegūt informāciju par pielietotajām lauksaimnieciskās ražošanas metodēm.Skaitīšanas rezultātā statistiskās informācijas lietotāji tiks nodrošināti ar informāciju par situāciju Latvijas lauksaimniecībā kopumā: zemes izmantošanu, lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, bioloģiskās lauksaimniecības sistēmām, izmantotajām lauksaimniecības būvēm un saimniecības tehnisko aprīkojumu, nodarbinātajiem lauksaimniecībā, kā arī citām saimnieciskās darbības aktivitātēm.Iegūtie dati tiks izmantoti situācijas analīzei Latvijā un Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas turpmākai plānošanai un īstenošanai.
