Laikraksts «Bauskas Dzīve» saņēmis codietes Ausmas Ķepales vēstuli, kurā lasītāja lūdz padomu problemātiskā situācijā.Atļauj privatizētA. Ķepale savu stāstu sāk ar 2003. gada 1. novembri, kad viņa pārcēlusies uz citu dzīvesvietu. Diemžēl mājā, kurā sieviete sākusi dzīvot, kosmētiskā remonta vietā bijis jāveic kapitālremonts, un saimnieki nav vēlējušies slēgt līgumu, tādēļ bija jāatgriežas atpakaļ «Dzīlēs». «Mājai prombūtnes laikā bija nogriezti elektrības vadi, un neviens negrasījās tos atjaunot. Vērsos pēc palīdzības pie toreizējā Codes pagasta priekšsēdētāja A. Āboliņa. Viņš palīdzēja noslēgt līgumu ar «Latvenergo», un tā elektrību atkal ievilka mājā,» raksta codiete.Lai gan jau tad «Dzīles» skaitījušās avārijas stāvoklī, A. Ķepale mājā turpinājusi dzīvot. «Tas notika līdz brīdim, kad zemes īpašniekam ievajadzējās šo zemes pleķīti. Solīja man naudu, atrast piemērotu dzīvesvietu, bet nekas no tā netika darīts. Tad es viņam iedevu iesniegumu, lai ļauj man māju privatizēt.To arī atļāva, bet par pussagruvušu māju man pieprasīja 5000 latu, kaut gan inventarizācijas komisija to bija novērtējusi par 1500 latiem. Šo summu uzstāja arī mans advokāts.»2008. gada 24. novembrī codiete privatizācijas komisijai iesniegusi dokumentus par «Dzīļu» privatizāciju, taču atbilde no komisijas nav saņemta vēl tagad. Šajā pavasarī zemes īpašnieka pārstāvis A. Ķepali steidzinājis māju privatizēt, lai vēlāk to varētu atpirkt par 5000 latiem. A. Ķepales dēls pārstāvim atbildējis, ka māja pēc privatizācijas netiks pārdota.Izmitina uz laiku«Tad pār manu galvu nāca komisija, kas vērtē, ka elektrība ievilkta teju nelikumīgi, ka dūmvadi nekam neder. To visu nosprieda, stāvot sētas vidū. Tas notika šī gada 17. jūnijā, bet 28. jūnijā nāca spriedums, ka māja man nekavējoties jāpamet. Esmu apjukusi. Man deguna priekšā tika rādīts viens papīrs pēc otra, steigā rāva uz pagastu, steigā rakstīja iesniegumu, kuru es arī parakstīju. Kad ieminējos par privatizāciju, sagaidīju īsu un asu atbildi – māju nekad neesot bijis plānots privatizēt un arī neplānos. Citādu atbildi lai es negaidot.»Patlaban codietes mantas esot aizvestas uz dzīvokli un ir pienācis laiks maksāt īri, bet īres līguma neesot. Vienīgi papīrs, uz kura rak-stīts, ka persona tiek izmitināta uz laiku. «Kāpēc es nevaru palikt tur, kur esmu? Kādēļ es nedrīkstu privatizēt māju par saprātīgu cenu? Kāpēc ar mani neviens neslēdz līgumu?» jautā A. Ķepale.Jāsaņem slēdziensCodes pagasta pārvaldes vadītāja Dace Šķiliņa apstiprina, ka šī gada 17. jūnijā māja «Dzīles» tika novērtēta. Pēc apsekošanas, kas veikta, piedaloties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes Bauskas daļas inspektoram Vadimam Kuzmičam un Codes pagasta pārvaldes saimniecisko darbu vadītājam Uldim Kaņepam, konstatēts, ka minētajā mājā elektrovadi un kabeļi tiek ekspluatēti ar bojātu izolāciju, tiek izmantotas bojātas elektroietaises un tiek ekspluatētas bojātas apkures ierīces un dūmvadi, kā arī konstatēti dažādi citi normatīvo aktu ugunsdrošības prasību pārkāpumi. Tie visi ir uzskaitīti saņemtajā VUGD Zemgales reģiona brigādes Bauskas daļas sastādītajā pārbaudes aktā Nr. 22/11.3-2-74-91.«Pamatojoties uz 2010. gada 17. jūnija VUGD Zemgales reģiona brigādes Bauskas daļas lēmumu Nr. 22/11.3-2-82-7 un ņemot vērā visus minētos apstākļus, dzīvojamā mājā «Dzīles» no 1. jūlija elektroinstalācijas, apkures ierīces un dūmvadu lietot vairs nedrīkstēja, tādēļ māju dzīvošanai izmantot vairs nevarēja un līdz 30. jūnijam tā bija jāatbrīvo,» stāsta D. Šķiliņa.Codes pagasta pārvaldes vadītāja skaidro, ka ģimenei piedāvāts pašvaldībai piederošais dzīvoklis «Virsaišos 1». «A. Ķepale piekrita izmantot minēto dzīvokli. Vērsāmies pie Bauskas novada dzīvokļu komisijas priekšsēdētājas, lai noskaidrotu šī dzīvokļa izīrēšanas iespējasA. Ķepalei. Saņēmām atbildi, ka pašlaik ģimene ir jāizmitina uz pārvaldes vadītāja rīkojuma pamata uz laiku ne ilgāku kā līdz vienam gadam, kas arī nekavējoties tika izdarīts. A. Ķepalei tika paskaidrots – lai slēgtu dzīvokļa īres līgumu, ir jāsaņem slēdziens par to, ka māja «Dzīles» nav izmantojama dzīvošanai. Šādu slēdzienu var izsniegt sertificēta firma. Šo procesu esam sākuši,» skaidro D. Šķiliņa.
