Kādus tik brīnumus nepanāk vēlēšanu
tuvums! 21. septembrī norisinājās Latvijas Transatlantiskās
organizācijas (LATO) seminārs par Latvijas enerģijas risinājumiem
plašākā, Baltijas jūras reģiona redzējumā – gandrīz visu vadošo
partiju…Semi…
Seminārā jau izskanēja doma,
ka alternatīvās enerģijas ražotnes rada četrreiz vairāk darba vietu
kā tās, kuras tiek uzturētas ar fosilo kurināmo. Zemnieki lieto
kūtsmēslus un kukurūzu, turklāt viņu lauku sētas necieš no
elektrības pārrāvumiem, un faktiski viņu enerģija ir lētāka, jo,
transportējot elektroenerģiju lielos attālumos, rodas lieli
enerģijas zudumi. Nevienas vētras viņu ražotnes neapturēs, un govis
nebūs jāslauc ar rokām. Cik labāki un drošāki mūsu lauki
izskatītos, ja tādu saimniecību būtu vairāk?
Taču Latvenergo pārstāvis Uldis
Bariss nerunāja mums, „vienkāršajiem mirstīgajiem”, tik skaidrā
valodā. No viņa teiktā varēja saprast, ka pievienošanās
Ziemeļvalstu elektroenerģijas tīklam nemaz tik laba lieta nav, jo
tad Baltijas elektrības ražotāji vairs nenoteiks cenas. Tad kāpēc
Lietuva būvē kabeli uz Zviedriju, bet Igaunija steidz vilkt jau
otro enerģijas nesēju starp Igauniju un Somiju?
Kāpēc Latvija nebūvē
starpsavienojumu uz Zviedriju? Latvija nav tālāk no Zviedrijas kā
Lietuva. Bet to nevar vienkārša iemesla dēļ – Latvijai, atšķirībā
no Igaunijas un Lietuvas, nav operatora Eiropas izpratnē, un tāpēc
tā nevar saņemt ES finansējumu. Tātad viss Latvenergo „mēģinājums”
Godmaņa valdības laikā atņemt lietuviešiem darījumu ar ES un
Zviedriju un pašiem būvēt kabeli uz Gotlandi ir bijis
blefs!
Bet Bariša
kungs attaisnoja abu TEC lietošanu ar cipariem – „jo citādi vasarā
pietrūktu elektrības”. Taču rodas jautājums – ja abi TEC nestrādā
ar pilnu jaudu vasarā, jo siltumu nav kur likt, tad kas par šādu
nelietderību maksā? Vienalga, cik daudz elektrības ražos vai
neražos abi TEC, mums, patērētājiem, nāksies maksāt augstu cenu, jo
valsts to Latvenergo garantē! Der atcerēties, ka sakarā ar TEC
pārbūvi Latvenergo šobrīd ir 507 miljonu eiro parāds.
Seminārā atklājās vēl viena
interesanta lieta. Francijas gāzes kompānija Dalkia ir ieguldījusi
lielu naudu, Igaunijā un Lietuvā uzbūvējot koģenerācijas stacijas,
kuras baro ar šķeldu. Tad kāpēc Latvijā Dalkia ieguldījusi tikai
nieka 10 miljonus eiro Valmierā un Cēsīs? Kas traucē tai būvēt
lielas koģenerācijas ražotnes Latvijā? Vai tās varētu konkurēt ar
TEC-2 un Krievijas gāzi?
Cik maksā mūsu „lielā mīlestība” pret mūsu monopoliem
(Latvenergo un Latvijas Gāzi), parāda jau arī Vintera gadījums –
kaut lietuvieši piedāvāja stipri lētākus agregātus viņa
alternatīvās enerģijas jaudas pieslēgšanai Latvenergo tīklam, viņam
nācās tik un tā pirkt dārgos Latvenergo agregātus – jo citādi
pieslēgšana „kavētos”!
Mēs tagad saprotam, kāpēc mūsu monopoli baidās no ES –
tā dara to, ko mēs nespējam – lauž mūsu monopolus!
Atis Lejiņš
deputāta kandidāts Zemgalē
saraksts
“Vienotība”
www.lejins.lv / twitter: AtisLejins
