Kurš vien vēlas, var sameklēt un izlasīt jaunās valdības deklarāciju. Negaidot zilus brīnumus, centīsimies tajā atrast vismaz kaut ko, kas uz mums attiecas. Labklājības un sociālās aizsardzības jomā bez lavierēšanas ir pateikts…Labklājī…
Labklājības un sociālās aizsardzības jomā bez lavierēšanas ir pateikts nenovēršamais – pensionēšanās vecumu pakāpeniski paaugstinās. Nu jau zināmas arī aprises – tas sāksies no 2016. gada. Kaut gan – ja vien būtu veselība un darbs, esmu ar mieru strādāt kaut vai līdz 70 gadu vecumam.
Jāpamana arī tas, par ko deklarācija tiek kritizēta – tajā nav vienota redzējuma par lauku attīstību mijiedarbībā ar pilsētām. Nav skaidri noteiktas valsts attīstības prioritātes nodarbinātībā un īpaši atbalstāmās nozares. Tāpēc daudzo augstskolu beidzējiem vēl kādu laiku būs jārēķinās ar inteliģentā bezdarbnieka statusu. Ja viņiem nebūs darba, tad man mazas cerības uz pensiju, jo kurš to pelnīs?
Tajā pašā laikā no sirds priecāšos, ja izdosies agrāk nenovērtētais – veloceliņu sakārtošana. Lai cilvēki, kuri apceļo Latviju, pedāļus minot, jūtas droši un satiksmes dalībnieku neapdraudēti. Jo īpaši tāpēc, ka valdības deklarācijā paredzēts Latvijā izbūvēt četru joslu maģistrāles vairākās vietās, arī posmā Rīga–Bauska–Lietuvas robeža.
Sadaļā par veselības aprūpes jomu atradu teikumu, kas pilnībā saskan ar žurnālista profesijas principiem: «Sniegsim iedzīvotājiem skaidru un nepārprotamu informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību un samaksu.» Lai tā arī būtu, nevis kā līdz šim – cilvēkus mulsina un muļķo tiktāl, ka viņi baidās izsaukt ātro palīdzību.
