Jaunais budžeta projekts ir vecā kopija – atkal tiks «griezts». Izskatās, ka var aizmirst par ēnu ekonomikas apkarošanas un efektīvākas valsts pārvaldes plāniem.Cik noprotu, samazinās gan parasto valsts darbinieku atalgojumu, gan pārējo iedzīvotāju ienākumus, palielinot dažus nodokļus. Tajā pašā laikā ir vērts pastrīdēties par vecā budžeta projekta realizāciju. Vislielākās bažas rada nodokļu izmaiņas. Latvijā esot viens no zemākajiem nodokļu slogiem Eiropas Savienībā. Ja skatās uz kopējo naudas apgrozījumu, varbūt arī sanāk nedaudz vairāk kā 30 procenti. Ja vērtē, cik nodokļos samaksā katrs iedzīvotājs, tad šis skaitlis atšķiras. Pieņemsim, ka cilvēks saņem «uz papīra» 400 latu. Patiesībā samaksa par darbu ir 496,36 lati, jo uzņēmējam ir jāsamaksā sociālais nodoklis 24,09 procentu apmērā. Reāls piemērs ir tā sauktie «uzņēmuma līgumi», par kuriem īpaši brīdina darba ņēmējus aizsargājošās organizācijas, jo šis līgums iekļauj visus nodokļu maksājumus samaksā par darbu. Atskaitīsim 36 latus sociālo nodokli, ko maksā darba ņēmējs, vēl 85,54 latus samaksāsim ienākuma nodokli. Kopā gandrīz 44 procenti no reālās darba algas ir aizgājuši nodokļos. Tas ir tikai sākums. Par atlikušo naudu maksājam par precēm un pakalpojumiem, kam ir gan parastā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, gan samazinātā. Vidēji 55 latus samaksāsim kā PVN. Kopā no darba samaksas nodokļos jau ir aizgājuši vismaz 55 procenti, un šo skaitli noteikti palielina nekustamā īpašuma nodoklis, akcīzes nodokļi un dažādas nodevas.Jo augstāki nodokļi, jo mazāk preču var nopirkt. Jo mazāk iegādājas, jo mazāks apgrozījums. Mazāks apgrozījums, mazāki nodokļu ieņēmumi. Un tā katru gadu no jauna.
