Ļoti iespējams, ka no 2011.gada otrā pusgada tiks likvidētas deviņas nelielās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas. Par to, ka šāds lēmums varētu tikt pieņemts, liecina Finanšu ministrijas publiskotais “Fiskālās konsolidācijas pasākumu plāns”, kā arī veselības ministra Jura Bārzdiņa sacītais, ka ar lokālajām slimnīcām līgumi tiks slēgti tikai uz sešiem mēnešiem, ziņo “Latvijas Avīze”.Pārprofilējot deviņas slimnīcas par dienas stacionāriem vai aprūpes slimnīcām, ietaupīšot 3,9 miljonus latu, norādīts fiskālās konsolidācijas plānā. Ņemot vērā Finanšu ministrijas plānu, no pašreizējām neatliekamās palīdzības slimnīcām Rīgā paliktu Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Stradiņa un Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, bet reģionos – slimnīcas Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī un Jēkabpilī. Ļoti iespējams, ka valsts vairs neapmaksās neatliekamo palīdzību deviņām no vienpadsmit slimnīcām: Jūrmalas, Ogres, Kuldīgas, Preiļu, Krāslavas, Gulbenes, Cēsu, Alūksnes, Dobeles, Madonas un Tukuma. Vēl nav zināms, kuras būs tās divas, kas varētu tikt saglabātas. Veselības ministrs, šonedēļ tiekoties ar Slimnīcu biedrības valdes pārstāvjiem, neesot apgalvojis, ka izdevumu samazināšanas plānā ierakstītais noteikti īstenošoties, pastāstīja Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs un piebilda, ka, slēdzot slimnīcas, nav iespējams ietaupīt miljonus. Gluži pretēji – naudas tēriņi pieaugs, jo slimnieki būs jāved tālāku ceļu uz reģionālajām slimnīcām, kur, ņemot vērā ministrijas noteiktos koeficientus, ārstniecības pakalpojumi maksā dārgāk nekā nelielajās neatliekamās palīdzības slimnīcās. Mazā slimnīca par katru pacientu, kam sniegta neatliekamā palīdzība, no valsts saņem 171 latu, bet reģionālā daudzprofilu slimnīca – 240 latus, savukārt universitātes klīnika – 314 latus. Ministrijas preses dienesta vadītāja Egita Pole skaidroja, ka Veselības norēķinu centrs līgumu ar mazajām slimnīcām uz pusgadu, nevis gadu slēgs tādēļ, lai varētu operatīvi izanalizēt slimnīcu darba rezultātus. Tie būs noteicošie, lai izlemtu, vai slimnīca tiks saglabāta vai pārprofilēta par dienas stacionāru vai aprūpes ārstniecības iestādi. Jau šogad maijā atklātībā nokļuva Veselības ministrijas ziņojums, kurā rakstīts, ka no jūlija neatliekamo palīdzību sniegs vairs tikai trīs slimnīcās Rīgā un septiņās – reģionos. Kad ar neoficiālā ziņojuma saturu iepazinās potenciāli slēdzamo slimnīcu vadītāji, viņi neslēpa savu sašutumu. No amatpersonu sacītā izrietēja, ka agri vai vēlu veselības aprūpes organizētāji sāks slimnīcu skaita samazināšanu. Ministrija cenšas ievērot Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ieteikumu slēgt slimnīcas ēkas un samazināt gultu skaitu. SVF aprēķinājis, ka kopā ar vēl citiem pasākumiem nozarē 2011.gadā varētu ietaupīt 13,5 miljonus un tikpat arī 2012.gadā. Ja slimnīcu skaits tik krasi tiek samazināts, tas nonāk pretrunā ar Valda Dombrovska valdības deklarācijā norādīto: “Pārorientēsim veselības aprūpes sistēmu prioritāri uz pacientu interesēm. Nodrošināsim vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu visā valsts teritorijā.” Jo slimnīcu slēgšana diez vai ir pacientu interesēs. Cēsu slimnīcas vadītājs Guntars Kniksts uzsvēra, ka lokālo neatliekamās palīdzības slimnīcu likvidēšana krietni apgrūtinās mediķu pieejamību pacientiem un sadārdzinās pakalpojumus, jo ambulatorā palīdzība un dienas stacionāri nereti izmaksā dārgāk nekā ārstēšanās slimnīcā. G.Kniksts pastāstīja, ka Cēsu slimnīca līdz gada beigām būs hospitalizējusi vairāk nekā septiņus tūkstošus pacientu un šajā ziņā daudz neatpaliek no Vidzemes slimnīcas Valmierā. Kur ārstēsies tūkstošiem slimnieku, ja jau tagad uzņemšanas nodaļas ir pārpildītas, vaicā G.Kniksts. Arī Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs, bijušais ministrs Ivars Eglītis nesaprot, kā slimnīcu likvidēšana var radīt ekonomiju. Vienīgais ietaupījums varētu būt uz cilvēku mirstības rēķina – mazāk cilvēku, mazāk raižu… “Ietaupījuma vietā būs liels sociālais troksnis, konflikti un histērija. Ja es būtu pašreizējo politiķu vietā, tad liktu uzsvaru uz nelegālā biznesa apkarošanu. Atliek saņemt ciet vienu smagās automašīnas fūri ar kontrabandas cigaretēm un tiktu izglābta viena lokālā slimnīca,” sacīja Eglītis. Slimnīcu vadītāji uzsvēra, ka visnožēlojamākais ir tas, ka valdībai nav loģiska veselības aprūpes attīstības plāna, un vaicā, kā lai strādā un attīsta iestādes nākamajiem pieciem gadiem, ja nezini, vai pēc pusgada vairs būsi slimnīcas vadītājs, raksta “Latvijas Avīze”.
