Ziemassvētki būs balti. Sniega ir papilnam un Dieva eņģeļi vēro kā mēs šo dāvanu saņemam.Pirms dažām dienām iznāca būt pie Rundāles pils. Ejot cauri priekšpagalmam, sijāja sīks sniedziņš un spīdēja saule. Pulkstenis virs pils…Pirms…Pirms dažām dienām iznāca būt pie Rundāles pils. Ejot cauri priekšpagalmam, sijāja sīks sniedziņš un spīdēja saule. Pulkstenis virs pils parādes durvīm ne tikai nobimbināja apaļu stundu, pat nospēlēja dažas taktis valša. Gluži kā man mīļajā Jāņa Poruka dzejolī «Balts sniedziņš snieg uz skujiņām/Un maigi dziedot pulksten's skan./ Mirdz šur tur ciemos ugunis/ Un sirds tā laimīgi pukst man.»
Tas gan tāds pilsētnieces prieciņš. Tepat manu paziņu lokā vectēvs nupat zvanījis bērniem uz Rīgu, lai Ziemassvētkos ciemos nebraucot. Ceļš tā aizputināts, ka palikšot pusceļā, vai bridīšot pāri viducim pa sniegu. Pašiem viss labi, līdz akai un malkas šķūnim izrokoties. Ja tik mammai zāļu nepietrūks…
Kupenas atklāj vietējās varas attieksmi pret cilvēkiem. Absurdākais ko šajās sniega dienās ir nācies dzirdēt Bauskas novadā – vietvarai neesot tiesību par pašvaldībai atvēlēto valsts naudu tīrīt ceļus uz viensētām. Lai kas tur arī dzīvotu – vientuļi cilvēki, invalīdi, ģimenes ar bērniem Tikmēr pašvaldība neatsakās no tiesībām uz nekustamā īpašuma nodokli, ko maksā šajās viensētās dzīvojošie.
Tāpēc daudzviet traktora parādīšanās lauku ceļa galā ir svarīgāka par Ziemassvētku vēsti.
Dieva eņģelis varēja pavēlēt Jāzepam ņemt par sievu Mariju, kura jau bija grūta no Svētā Gara. Lai pasaulē nāktu Jēzus un mums visiem būtu Ziemassvētki. Dieva eņģelis nevar pavēlēt laicīgajai varai būt cilvēcīgai pret cilvēkiem. Jo patiesībā šis nav stāstiņš par sniegu…
