Saeimas Juridiskā komisija trešdien nolēma atbalstīt grozījumus Satversmē, kas maina kārtību, kādā pie deputāta var izdarīt kratīšanas vai citādi aprobežot viņa personas brīvību. Patlaban Satversme paredz, ka šādos gadījumos nepieciešama Saeimas piekrišana, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.Juridiskā komisija, piedāvājot grozīt Satversmes 29.pantu, vienojās, ka Saeimas piekrišana būs nepieciešama Saeimas locekļa aizturēšanas, apcietināšanas vai mājas aresta gadījumos.Komisija nolēma, ka Saeimas loceklim nevarēs piemērot ar personas brīvības ierobežojumu saistītu administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas. Vienlaikus paredzēts, ja deputātam tiks piemēroti cita veida administratīvie sodi, Saeimas piekrišana turpmāk nebūs nepieciešama.Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu arī turpmāk būs 24 stundu laikā jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to cels priekšā nākamajā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lems Saeimas Prezidijs. Kā norādīja komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V), šādi grozījumi Satversmē ir saprotami un loģiski, tādēļ neesot skaidra atsevišķu Saeimā pārstāvēto frakciju vilcināšanās atbalstīt komisijas rosināto likumprojektu.Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka, ja tauta referendumā atbalstīs Saeimas atlaišanu, tā būs ceļa maize nākamajam Saeimas sasaukumam.Par komisijas izstrādātajiem grozījumiem Satversmē vēl trīs lasījumos jālemj Saeimai. Ja tautas nobalsošanā Saeima tiks atlaista, likumprojekta turpmākā virzība būs Valsts prezidenta kompetencē.
