Pirms neilga laika kāds jaunietis vērsās ar lūgumu – dzēst viņa foto un identitāti portālā bauskasdzive.lv. Mulsumu vien izraisīja fakts, ka jauneklis šo prasību izvirzīja vairāk nekā trīs gadus pēc informācijas publicēšanas. Aplūkojot norādīto publikāciju, secināju, ka informācijas saturā nav nosodāmu detaļu vai kaut jel kāda kripata kritikas, vien reportāža no kādas kristīgās pasaules iniciēta notikuma vietas. Iespējams, puisis sevi vairs nevēlējās identificēt ar šo notikumu. Varbūt mainījušās viņa kristīgās vērtības dzīvē.Šis lūgums vēlreiz atgādināja par tehnoloģisko progresu un tīmekļa spēku. Informāciju, daudz nedomājot, mēs izplatām ne vien tautas folkloras veidā vai ar tradicionālo plašsaziņas līdzekļu starpniecību, bet arī ar sociālo tīklu palīdzību. Nešaubos, ka neviens vien no jums ir mēģinājis noskaidrot savu «google» pēdu. Virtuālajā vidē klejo uzskats, ja vispasaules tīmeklī nav nekādas informācijas par tevi, tad ar jums, cienījamā vai cienījamais, kaut kas nav kārtībā!Tik tiešām šodien daža laba cilvēciņa dzīvei internetā varam izsekot kopš dzimšanas brīža. Iespējams, tas nav ne labi, ne slikti, tā gluži vienkārši ir. Piemēram, jau pieminētajos sociālajos tīklos var iepazīties, sadraudzēties, iemīlēties, izčatoties, publiski sanaidoties, izšķirties, apprecēties, atriebties un pat nomirt. Diemžēl ļaudīm ļoti patīk «atlaist bremzes» internetā, lai komentāros un forumos izliktu savu žulti, ko nevaram vārds vārdā un tieši acīs adresātam izklāstīt.«Dzelteno presi» šodien aizstājam mēs paši, izplatot par sevi privātu informāciju zibens ātrumā. Diemžēl šī informācija iegulst tīmeklī neizdzēšami (pat it kā dzēsta tā patiesībā netiek izdzēsta). Tālab varbūt pirms kārtējiem soļiem dažādos tīklos, piedomājam par savu «google» pēdu…
