Nepiekrītu daudzos portālos un rakstos paustajam, ka Latvijas vēlētāji ir nesaprotoši un nezinoši ļaudis. Politiskās vēstures mēslainē ir izmestas daudzas partijas un personības, kuras uzskatīja, ka var darīt Saeimā, ko vēlas, un vienalga tiks pārvēlētas.Šādu ceļu gāja «Saimnieks», Joahims Zīgerists, Ainārs Šlesers, Andris Šķēle.Izskatās, ka jaunā Saeima uzskata, ka ir izņēmums šajā jomā un viņu muļķības tauta nepamanīs. Jaunie deputāti jau aizmirsuši, kas solīts. «Vienotībai» vislielākā skleroze – dažas dienas pirms vēlēšanām bija gatavi bučoties ar «Saskaņas centru» (SC), bet tagad mūk kā velns no krusta. Paustas arī interesantas idejas – «Vienotība» ar SC esot godīgi, bet Zatlera Reformu partija (ZRP) un SC esot Krievijas aizstāvju bloks, kuram nevar pievienoties. ZRP pirms vēlēšanām solīja jaunu politiku. Koalīcijas veidošanas procesā ideja pazudusi. Gaidīju, ka tiks diskutēts par programmām, atrasti kopējie mērķi, un tad, atkarībā no tā, kura koalīcija būs labākā un progresīvākā, rastos jauna valdība. Patiesība sabruka ar kārtējiem kašķiem par okupāciju, nacionālismu un vienā vakarā steigā un nakts tumsā pieņemtu lēmumu, ka labākais partneris ir «Saskaņas centrs». Arī «Saskaņas centra» rīcība ir visai savāda. Nav īsti skaidrs, kāpēc vadības groži ir Valda Zatlera rokās. Jau kuro reizi krievvalodīgos pārstāvošā partija atdod iniciatīvu citiem. Jāšaubās, vai viņi vēlas būt valdībā, ja ir jāpierunā uz šādu soli ar milzīgu piepūli? Bet, ja patiesībā viņi nav ar mieru darboties koalīcijā, tas nozīmē, ka partija ir melojusi par savu vēlmi strādāt vēlētāju labā.Uzticējāmies jauniem politiķiem, lai vismaz kaut cik parādītu, ka tauta redz un saprot, kas notiek. Diemžēl politika palika tā pati vecā.
