Jau kādu laiku atpakaļ ar Iecavas
Jauniešu padomes biedriem nolēmām, ka IV jauniešu
labdarības pasākumam „Palīdzi!” būs
BŪT!
Divi gadi ir pagājuši no III labdarības
pasākuma, kas bija ļoti emocionāli piepildīts. Bija gan…Divi…Divi…Di…
Divi gadi ir pagājuši no III labdarības
pasākuma, kas bija ļoti emocionāli piepildīts. Bija gan koncerts,
gan izsole, gan video projekcijas, gan dziesmas, gan dejas, gan
fotostūris, saviļņojuma asaras un daudz kas cits.. taču pāri visam
– mūsu pasākuma galvenie varoņi, „mazie eņģeļi” – Santa un Alise,
kam palīdzējām savākt naudiņu rehabilitācijas
kursam.
(Par meitenēm
var lasīt šeit: http://blog.palidzesim.lv/search/label/Santa%20un%20Alise)Mums
visiem kopā izdevās savākt vairāk kā 1000 latu meitenīšu
ārstēšanai!
Šodien,
kad ārā aiz loga ir rudens, es raugos ar mazliet ziemīgu acu skatu,
jo, redzot cik ātri koki zaudē savu krāšņo lapu rotu, es saprotu,
ka strauji tuvojas ziema. Ziema ir laiks, kad ārā ir auksts, un
cilvēki mēģina sasildīt sevi iekšēji – cits ar siltu tēju, apģērbu
vai ar labiem darbiem. Jūs, kas bijāt kopā ar mums un palīdzējāt
piepildīt mazu bērnu cerību, piederat pie otrā varianta – labo
darbu
darītājiem.
Vakardienas
saruna ar Jolantu (IJP) sākās pavisam neitrāli – aizrunājoties par
un ap datumiem, kad vajadzētu būt labdarības pasākumam. Un tik
nemanāmi paskrēja laiks, kad norunātas bija jau divas stundas un
pieskicēta pilna lapa ar idejām par un ap šo LIELO notikumu, kura
datumu varu arī oficiāli paziņot –
17.decembris.
Saprotot,
cik cēla ir šī jauniedibinātā tradīcija Iecavā, prāts ne mirkli
nerimstas un strādā kā pulksteņa mehānisms, ikreiz lielo un mazo
rādītāju pagriežot pa iedaļai pretī kādai idejai, kas
jāīsteno.Vakar vairākkārt noskatījos abus
video materiālus no III labdarības pasākuma 2009.gada decembrī. Tas
viss atjauno emocijas, iekustina dvēseles stīgas un Tu sāc saprast,
ka tas viss, kas ir video – ir TIK reāli, emocijas ir TIK īstas un
pateiktie vārdi ir TIK patiesi…
Labie darbi „pielīp” kā mazi
dadzīši! Es redzu, ka aizvien vairāk un vairāk cilvēku ik dienas
kavējas atmiņās par šo pasākumu, ar katru stundu un minūti pienāk
klāt pa kādam atzinīgam vārdam, prieka un sajūsmas pilnām vēstulēm
par gaidāmo pasākumu un piedāvājumiem palīdzēt ar tekstu „
…ja nu es varu kā palīdzēt, ziniet, ka ar mani varat
rēķināties!”. Sajūta tāda, ka mēs visi sadotos rokās un
justu viens otra atbalsta plecu ik dienas. Visi kā
viens.
Ne velti par
labdarības pasākumu saukli esam izvēlējušies – KĀDI
MĒS LIELI UN STIPRI… KOPĀ!
Tikai kopības sajūta un vienota komanda ir
stiprākais cēlējspēks
visam.
Šodien, plkst.11:49 saņēmu
Jolantas zvanu: „Laine, mēs ar Agnetu tikko bijām
Sociālajā dienestā. Ir atradies bērniņš, kam mēs varam palīdzēt!
Tas ir 1,6 gadus jauns puisītis – Jānis. Viņam ir iedzimta smadzeņu
kaite. Tev noteikti ar kādu piektdien, 18:00 jāaiziet pie viņa
mammas parunāties. Mums ir visi kontakti!” Sarunas
beigas. Un tad iestājas pārdomu brīdis par to, ka dzīves noteikumi
ir pārlieku nežēlīgi pret bērniem. Jo sevišķi pret tiem, kam tikai
tagad rit viņu pirmās mūža dienas – pirmā mācīšanās nostāvēt kājās,
pirmais solītis, pirmais sniegavīrs.. Sirds
sažņaudzas.
Vēl gaidām ziņu no
mūsu draugiem „Palīdzēsim.lv”, kas arī iesaistās bērniņa
meklējumos.. Iespējams, ka arī šoreiz savu palīdzību neliegsim
vairākiem bērniņiem. Vēl
gaidām..
Tagad, kad dienas kļūst
aizvien tumšākas un mūsu logos iespīd mazāk gaismas, mums jāvairo
labais ap sevi, pasakot saviem tuvajiem ik dienas pa labam vārdam
vai darbam, jo tikai tie patiesi parāda to, cik svarīgi ir cilvēki
mums līdzās.
Pāris
dienas atpakaļ saņēmu īsziņu no Arņa (IJP) : „ Vai par
labdarības pasākumu runāsiet? Sodien satiku abas māsiņas ar māmiņu.
Tik taisnas kājiņas abām, ka neticas… Abas smaidīgas, paaugušās.
Māmiņa lūdza visiem nodot sveicienus un vēlreiz pateikt
PALDIES! Tā jau reizēm ir, ka labie
darbi turpinās un saprotami pa īstam tik pēc kāda laika. Lai jums
veicas!”
Dvēsele gavilē, un šis paldies ir domāts arī
TEV!
Lai Tev jauka un piepildīta
diena! 
