Nesen Iecavas novadā beidzās autoceļa A7 rekonstrukcija, kas pati par sevi ir laba ziņa. Bet veiktajiem darbiem ir tikai trīs gadu garantija.Tas rada vietējo iedzīvotāju neizpratni – kā tik lielā projektā, kur tiek kontrolēti dažādi kvalitātes rādītāji, var būt tik īss garantijas termiņš? Pēc kādiem parametriem ir noteikts, ka ceļu remonta garantija ir tikai trīs gadi, kāpēc ir izvēlēts tik īss periods?Uz šo jautājumu «Bauskas Dzīve» lūdza atbildi no Satiksmes ministrijas, tā savukārt to pārsūtījusi valsts akciju sabiedrībai «Latvijas Valsts ceļi».Pakāpeniski pāriet uz pieciem gadiemAtbild valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» ražošanas pārvaldes direktors Gints Alberiņš: «Garantijas termiņš nav būves kalpošanas laiks. Trīs gadi ir periods, kurā konstatētie defekti, kas radušies būvnieka vainas dēļ, ir jālabo uz būvnieka rēķina. Kamēr garantijas laiks nav pagājis, būvnieks nesaņem visu samaksu par paveikto darbu, kaut arī darbu veicējs nebūt nav vienīgais, kura dēļ būvei rodas defekti. Bieži pie vainas ir neatbilstīgi projekta risinājumi vai nepareiza ekspluatācija un kopšana.Periods nav ilgāks tādēļ, ka būvnieks ir atbildīgs par to, lai projektā paredzētie materiāli būtu iebūvēti būvprojektā paredzētajā vietā un veidā, un to galvenokārt kontrolē tad, kad būvdarbi tiek veikti. Trīs gados pēc darbu veikšanas gandrīz visas brāķa darba vai materiālu pazīmes ir pamanāmas. Jo laiks pēc būvdarbiem ir ilgāks, jo grūtāk izsvērt, vai problēma ir projektā, būvdarbos vai uzturēšanā un ekspluatācijā. Piemēram, vasarās, īpaši karstā laikā, ja seguma temperatūra pārsniedz mūsu projektos lietoto asfaltu pieļaujamās robežas, segumi kļūst mīksti un tiek noteikti smagā transporta ierobežojumi. Tos neievērojot, var iebraukt rises arī kvalitatīvi uzbūvētā segumā.Būvniecības likumā noteiktais minimālais garantijas laiks ir divi gadi. Mēs būvdarbu līgumos pakāpeniski pārejam no trim uz pieciem gadiem, bet vienlaikus piecu gadu periodā ir precīzāk jāvienojas, kas ir normāls nodilums un kas ir defekts.Ir arī tādi līgumi, kur darbu izpildītājs atbild par būves stāvokli visā tās kalpošanas laikā, bet tas iespējams tikai tad, ja darbu izpildītājs vienlaikus ir arī projektētājs un uzturētājs. Šādu līgumu bijām plānojuši autoceļa posmā no Rīgas līdz Sēnītei, kur būvnieks pats izvēlētos, kā būvēt un kad atjaunot, saņemot samaksu 20 gadu periodā par noteiktam standartam atbilstīgu ceļu. Pašlaik sakarā ar valsts ierobežotajām iespējām uzņemties tik ilga termiņa saistības šis projekts ir apturēts uz nenoteiktu laiku.»
