Latviešu literatūrā ir ļoti maz informācijas, kā darīt TO – kā sākt, kā labāk zīmēt. Jā, tieši par pašiem sākumiem, kā zīmēt ar zīmuli. Ir plašs klāsts ar dažādiem trikiem, kā veiksmīgāk krāsot, kā variēt ar materiāliem utt.,… Sākums….
Sākums.
Sācis zīmēt, ķēpāties uz papīra jau no mazotnes-rotaļājoties zīmējis komiksus, cilvēkus, mošķīšus…Visu, ko vien spēju tajā laikā saģenerēt un akumulēt uz papīra. Cik sevi atminos, tik ilgi varu teikt, ka tas ir mans lielais sākums, taču pavisam nopietni sāku izkopt zīmēšanas tehniku tikai 15 gados.
Pirms 10 gadi, kad sāka parādīties pirmais internets, pirmie avoti, kur redzēt, studēt ārzemju mākslas korifejus, kur lasīt informāciju, kā zīmēt – jauns kontinents, kas atklāts. Bet, ar kuru kuģi braukt, to vēl nezināju…Nebija kāds, kas man palīdz to atrast. Un ne tik to izdarīt, man nepalīdzēja klusās dabas pamatskolā.
Latviešu literatūrā ir ļoti maz informācijas, kā darīt TO – kā sākt, kā labāk zīmēt. Jā, tieši par pašiem sākumiem, kā zīmēt ar zīmuli. Ir plašs klāsts ar dažādiem trikiem, kā veiksmīgāk krāsot, kā variēt ar materiāliem utt., bet trūkst mazo rakstiņu – par to, kā atrast sevi sākumā, kā nebaidīties sākt vidē, kurā esi, jo ne visiem ir pieejami dārgi materiāli-krāsas, otas. Ne visiem pieejams vectēvs-mākslinieks, vai skolotājs-labs izglītotājs.
Iedrošinājumam, sākumam jau nevajag daudz-tikai sevi pašu, ticību un nelielas pamatzināšanas, kā labāk izvēlēties to sākumu sev pašam – jaunajam, tikko dzimušam māksliniekam, ka nupat sper soli radošajā laukā – mākslas lauciņā. Tajā daudzi ir sevi atraduši, dvēseles grūtsirdību mierinājuši un beigās – saistījuši visu savu dzīvi ar to. Varu teikt, ka arī es nevaru dzīvot bez mākslas. Ar savu pirmo portretu, es iegāju tādā kā adrenalīnā, piepildījumā un vēlmē pārspēt sevi ar katru reizi, un tā šī sacensība turpinās vēl šodien. Zemāk aprakstītas lietas, soļi, bez kuriem nevari un nedrīksti iztikt, nolemjot sākt meklēt sevī mākslinieku!
***
1. Notici savām spējām.
Šis šķērslis parasti ir pirmais, kas attur ļoti daudzus no sākšanas zīmēt. Atceries to ,ka nekad nespried par lietām, par kurām neko nezini, respektīvi, kā gan Tu par sevi vari teikt, ka Tev nekas nesanāks, ja reiz pat neesi vēl sācis zīmēt? Nebaidies, atbildība darba sākumā ir tikai Tev pašam pret sevi un pret izniekoto lapu gadījumā, ja darbu pametīsi pusvārdā. Nekas, tā dzīvē notiek – arī vārdos bieži samulstam un izsakāmies tikai daļēji. Bet ar nākošo mēģinājumu varam tikt pat līdz skūpstam tā, ka viss sāls ir darīšanas procesā. Tici, ka, tikai darot, Tu audz, un rezultāts neizpaliks. Tici sev, jo bez tā- dzīve būs melnbalta!
Ieteikums iesākumā, ja vēl īsti šaudies savās idejās, izmantot neliela izmēra lapu (A4), jo, jo lielāks lapas formāts, jo lielāka nedrošība. Izskaidrojums tam ir ļoti elementārs – motivācija. Runājot paralēlēs: arī baseinā, peldot īso distanci, motivācija pabeigt distanci ir lielāka, ja salīdzinām uzreiz peldi jūrā, perpendikulāru krastam. Tātad. Mazāks laukums psiholoģiski nozīmē drošību; ja visa darba plakne ir mūsu redzeslokā, jūtamies komfortabli.
Komfortablā zona ir tad,kad abas acis tver abas vai pat labāk visas četras malas. Perifērā redze tver visu, tā atbruņo pret visiem potenciālajiem ‘draudiem’ ,nodrošinot antibiotikas pret nestabilitāti, līdzīgi kā kapteiņa veiktie papildus drošības uzstādījumi pret sliktu dūšu kuģī, sākoties varenai viļņošanai.
2. Esi atbildīgs – Tavs pirmais randiņš lapā.
Pieej zīmēšanas procesam ļoti atbildīgi – atceries, ka Tu kaut ko radīsi. Radīsi dzīvību tur, kur pagaidām ir tukši balts, gluds un, kur nav pagaidām nekā. Tieši šī apziņa, ka Tavas rokas ir spējīgas radīt Mākslu, saviļņo. Māksla ir paliekoša , tā paliek Tev, citiem. Tā neizzūd. Katrs mēs esam mākslinieks ar lielo burtu M, cita lieta – cik daudz mēs sev uzticamies un, cik plaši saredzam savu pašizteiksmi.
Nomazgā rokas ar ziepēm – liec tām mirdzēt miesas dabīgās krāsas un ost pēc rožlapiņām-jā, tieši tā,manuprāt, smaržo tīras rokas, tā, ka žigli uz vannas istabu, lai jau pašos pirmsākumos nesabojātu savu topošo Monu Lisu. Šo niansi aizmirst ievērot ļoti daudzi-arī lietpratēji.
Lapa ir krīta baltumā-pats mazākais nesmukums tūliņ arī top redzams un, nedod dies’, šis ‘kaut kas’ vēl ir paspējis izsmērēties. Sākotnēji pats to vari arī nepamanīt, jo aktīvi esi nodevies līnijveidošanas lietām, un kas ir tikai normāli.
Tīri no kompozicionālā viedokļa – cilvēks, kurš apguvis pareizas darba konstruēšanas pamatprincipus, viņš sāks darbu lapas kreisajā, augšējā stūrī, virzoties pamazām uz lapas labo, apakšējo pusi. Kādēļ? Gluži vienkārši, lai saglabātu darba virsmu tīru, neizsmērētu – lai nav tā, ka ar roku jāpārvietojas vietās, kas ir jau pabeigtas. Un tas ir tikai normāli, ja ik pa laikam `mētājies` no vienas vietas uz otru – tas ir tikai meklēšanas process, nedrošības, apnicības reflekss. Un daudzi meklē visu savu dzīvi un beigās tā arī neatrod, kas arī ir tikai normāli. Ja tā dari, atceries ik pēc padsmit minūtēm paskatīties uz savu delnu-vai laukums, kas skar lapu, nav atkal palicis tumšs… it īpaši, ja strādā ar grafīta zīmuļiem, kas paši par sevi ir tumši.
Praktisks padoms: novieto savu roku uz atsevišķas lapas un liec tai būt kā plaknei, kas slīdēs pa Tavu darba virsmu kopā ar rokas plaukstu – tas nozīmē to, ka Tava roka nekad nesasmērēsies, jo tā nekad tai nepieskarsies fiziski.
Ja lapas nav, mazgā rokas regulāri ar aukstu ūdeni. Regulāri. Kāpēc? Roka, darbojoties, piekūst, muskuļi sasilst, asinsrite paātrinās, tādēļ arī pati āda sāk pastāvīgi svīst. Sviedri kombinācijā ar plaukstu izsmērē visu, kas gadās tai apakšā. Pievērs tīrības jautājumam absolūtu` importanci`, jo pretēji-visskaistākā ideja var tapt neatgriezeniski sabeigta.
Neēd un nedzer pie sava darba virsmas. Lai arī kāds kārdinājums būtu apēst mīļākos cepumus ar pienu, jo tak ‘’tūliņ darbs ir pabeigts, nu jau var panašķoties…’’, bet nē, nedari to, jo Mērfija kungs ar saviem likumiem to tikai vien gaida. Uzpilēs, uzkritīs kaut kas tādā vietā kur to būsi gaidījis vismazāk, tādēļ uzmanies, jo pēc tam izlabot to ir ļoooti grūti. Piemēram, vienreiz portretā sievietei uz deguna tieši pirms darba atdošanas uzpilēja piens, jo pats tieši to arī darīju – svinēju radošo uzvaru 11 h garumā ar auzu pārslu cepumiem un pienu. Iedomājieties manas emocijas, kad klients pēc 10 min gaida savu pasūtīto darbu un zīmējumā deguna galu rotā skaista piena lāse. Ko es darīju, lai to izlabotu, es labāk nestāstīšu, citādāk šis raksts tiks piedēvēts komedijžanram : )
3. Virsma – spogulis.
Neatkarīgi no tā, kur plāno radīt mākslu – uz molberta, uz galda, paplātes vai automašīnas kapota – virsmai, uz kuras liksi papīru, ir jābūt perfekti gludai. Tīrai no drupačām, no maziem akmentiņiem vai visiem citiem tārpiņiem, kas var traucēt Tev radīt darbu tādu, kādu vēlies to Tu. Un tipiski jau radām ko jaunu, izmantojot līnijas. Nu vismaz sākumā, tāpēc arī ir svarīgi , lai pamatlaukums būtu ciets, stabils-lai līnija būtu konstanta, nevis vietām raustītos kā kardiogrammas izraksts.
Arī ēnojot (padarot darbu telpisku), līniju segums jeb štrihs vienmēr būs vienmērīgs-bez nejaušiem tumšinājumiem, kas beigās var izskatīties kā melna pumpa uz pavisam glītas sejas. Labāk jau sākumā nodrošinies pret liekiem pārsteigumiem – paredzi soļus uz priekšu, līdzīgi kā šahā. Zīmēšana, tā ir domāšana, prognozēšana.Arī tur ir sava stratēģija.
4. Darba instrumenti.
Sagatavojies darbam, izvēloties pienācīgus instrumentus – Tu mākslu nekad nedrīksti novērtēt par zemu, izturies ar cieņu pret to, un tikai tad Tev tā sniegs gandarījumu un attiecīgu rezultātu.
Ja mīli to, ko dari, nekad neizmanto nekvalitatīvas lietas darba procesā – izvēlies vārdus, ko saki cilvēkam, kur mīli, līdzīgi arī šeit. Izvēlies labas un kvalitatīvas lietas, piemēram, labu zīmuli, dzēšgumiju un papīru, kas tad arī būs tas galvenais pamatnoteikums labam rezultātam beigās.
* Zīmulis.
Burvju nūjiņa ar grafīta stienīti iekšpusē, apkārt ciedrs vai priedes koks. Labi, vienalga, kāds koks, bet rekomendēju neizmantot zīmuli ar plastmasas apvalku, neizvēlies apaļas formas. Roka slīdēs, piekusīs daudz ātrāk un arī svīdīs – kas nozīmē to, ka iespēja, ka papīrs saburzīsies un paliks netīrs, būs daudz lielāka.
Izvēlies sešstūra vai, labākajā gadījumā, trīsstūrveida formas zīmuli – rokās tas būs visstabilākais un ērtākais. Sākumam pilnīgi pietiks 2H un 6B zīmulis – gan cietā, gan mīkstā tipa zīmulis, kas līnijas rada pilnīgi dažādās tonalitātēs. Izkop , iepazīsti savu līniju un tikai tad ej tālāk, iegādājoties pilnu paketi , sākot no 8h līdz pat 8b (esot pat 9 h un 9B), taču atceries – jau no 3H (citreiz burts F) zīmulis sāk `plēst` lapu. Jo stiprāk spiedīsi, jo vairāk to sabojāsi-nevarēsi izdzēst, tātad, izdomā –vai maz Tev vajag cietāku?
Ja zīmulis nolūzt vai paliek neass, zīmuļasināmā izmanto vietā nazīti. Nazīšu formas un izmēri šodien sastopami visdažādākie- izvēlies proporcionāli savam augumam. Jo raženāks esi, jo droši vari ņemt lielāku nazi (pat linolejam domāto); vari būt drošs, ka sev neiegriezīsi pirkstos : ) . Lielākais trūkums parastajiem asināmajiem ir tas, ka vari nospicēt zīmuli (lasīt-grafītu) tikai noteiktā lielumā un asumā, kas traucē, ja esi pieradis ēnot , turot roku pavisam slīpi-gandrīz 20 grādos pret papīru. Var sajust, kā koks berzējas gar papīru, un sajūtas nav īpaši patīkamas. Vēl dažreiz grafīts mēdz nolūzt asināmajā un tad ir lielas problēmas to padarīt tīru. Redziet, vesela plejāde ar sīkumiem, taču no mazām lietām jau sastāv tās lielās.
*Nazītis.
Tas arī būs vienmēr pietiekami ass, gandrīz pat mūžam, jo atliek tikai mainīt asmenīti un atkal žiletes asums iegūts. Esi uzmanīgs – nekad nedrāz zīmuli savā virzienā, vienmēr skaidas ‘met’ prom no sevis. Neasini grafītu garāku kā sava mazā pirkstiņa nagu, ja ne – nolūzīs ātri, it īpaši sākumā, kad vēl īsti nezini, kā kontrolēt zīmuļa spiedienu uz lapas.
Celtniecības, ultramoderni lokāmos un tehniskos zīmuļus (tā saucamos, mūžam asos, kurus 1912. G. izgudroja 19 gadus jaunais Tokudzi Hajakava) izmantosim tehniskajā rasēšanā un celtniecībā. Protams, šim rakstītajam ir tikai rekomendējošs raksturs. Zīmē, ar ko vien vēlies, tik pats jau sākumā prognozē rezultātu.
*Dzēšgumijas.
Tās ir tik daudz, ka katrs normāls cilvēks, viegli apjuks ieejot grāmatnīcā. Pārdevējas smaidot vienmēr šķietami piedāvās to labāko, taču tā nebūt nav, jo kļūda uzskatīt par labāko ir to, kas maksā dārgāk.
Dārgāko dzēšgumiju sastāvos ir vinils, plastika un īstā gumija – citur sintētiskā, citur dabīgā.
Vieglāk uzrakstīt, ko nevajadzētu izvēlēties pašam sākumam. Neizmanto dzēšgumijas, kas paredzētas oglei – tās ir tā saucamās `košļeņņdzēšgumijas` . Izskats līdzinās sakošļātu gumiju bumbiņai, kas joprojām ir tik mīksts, kā tikko no ņemts no Tavas mutes. Šīm dzēšgumijām ir tendence labi ‘uzsūkt’ lieko grafītu (ogles putekļus) , tādēļ tās ātri paliek netīras,melnas, līdz ar to atkal iespēja ātri sasmērēt lapu. Neizmanto dzēšgumijas, kas ir paredzētas pildspalvām (abrazīvas, plēš papīru) ,un kas atrodas zīmuļu augšējos galos. Visbriesmīgākās sekas – lapa sasmērēta, dzēšgumija sadrupusi un atstājusi uz lapas tonnām sīku gabaliņu. Tas viss labu zīmējumu padarīs par izmēģinājumu poligonu Ādažos.
Tātad, jo mazāk gabaliņu krīt no gumijas, jo labāk. Izvēlies veikalā tādu, kurai ,paberzējot ar pirkstiem, nekrīt nost itin NEKAS. Respektīvi, dzēšgumija nedrīkst sadalīties un viegli pārlūzt. Uzmanies no tā, lai tā nebūtu pārāk cieta. Plastikas dzēšgumijai ir risks, ka tā , dzēšot, nevis izdzēsīs līniju, bet gan to izsmērēs un pēc tam izsmērēto izdzēst- `arivederči` zīmējumam. Te var būt gan asaras un, kā latvieši saka, `škrobīte` pa visu seju.
*Papīrs.
Kā zināms, papīra galvenā sastāvdaļa ir celuloze – tās šķiedras redzamas vai mazāk – tas atkarīgs no izmantojamā papīra kvalitātes un tipa. Ražotāju šodien ir daudz, katrs piedāvā savu formulu vislabākajam papīram. Šodien veikalos ļoti dominē papīrs no Lietuvas; prieks par mūsu kaimiņu spēcīgo invāziju šeit, un kāpēc gan ne – ja reiz tas palīdz mums īstenot savas vēlmes, tad nevajadzētu lieki aizrauties ar patriotismu. Mūsu vienīgā Līgatnes papīrfabrika eksportē 70% no saviem izstrādājumiem, tādēļ bieži vien to, ko Tu meklē no Līgatnes, tas nemaz varbūt vairs nav Latvijā. Galvenais, lai zini, ko pērc un pats iepriekš prognozē rezultātu. Māksla nešķiro – tā ir vai nav, neatkarīgi no papīra tipa!
Ir trīs galvenie papīru veidi vai labāk-iedalījums, pēc kuriem raudzīties veikalos. Ne visi ir ekselenti zīmēšanai ar zīmuli.
Biroja jeb kopēšanas papīrs ir tas, uz kura mēs ar printeru drukājām ārā savas draugiem.lv bildītes. Plāns, ķīmiski pasterizēts un patiesībā nedabīgs papīrs, piesūcināts ar cietinātājiem , balinātājiem – lai printera krāsa nepiedegtu, lai tas būtu tik balts gan rītā, gan vakarā. Ieteikums uz šī papīra nezīmēt neko lielāku, kā tikai skici, ideju sākotnējā stadijā, jo papīrs saskarē ar plaukstu, ļoti ātri saburzīsies, zīmulis smērēsies un galarezultātā vilšanās par padarīto. Pats esmu zīmējis pat portretus – vienus no labākajiem -uz A4 kopēšanas papīra, taču ,lai arī ,cik skaists ir darbs, vilšanās par burzīgo lapu beigās dara savu. Ja citas lapas vari izgludināt ar gludekli, tad šo – nemaz.
Akvareļu papīrs (arī dažreiz zīmēšanas papīrs) ir visraupjākais no visiem, tādēļ arī saku ,ka arī visdabiskākais, jo dabas materiālu piekritējiem šis papīrs, taustot ar roku, šķitīs vispieņemtākais, jo, redz, var saskatīt koksnes šķiedras. Jā, tas tiesa, taču šis papīrs pārsvarā paredzēts krāsošanai ar krāsām – lai uzsūktu lieko mitrumu, lai krāsa viegli klātos (bez gaisa burbuļiem un sabiezinājumiem), lai lapa mazāk burzītos.
Ja Tev ir labs zīmulis, un varbūt tāds Tev ir tikai vienīgais, tad ļoti ātri iztērēsi grafītu, it īpaši mīkstā tipa, ja zīmēsi uz šīs veida lapām. Štrihojot fonu, apģērbu cilvēkam, mājas, ainavu, rupjā virsma ļoti āri padarīs neasu Tavu šo tikko uzasināto zīmuli. Bieži vien to Tev vajadzēs asināt vēl un vēl, ja vēlēsies panākt smalku detalizāciju. Atceries, ka aptuveni 17 reizes vari uzasināt zīmuli, pēc tam – viņam jāsaka `attā`, jo palicis ir tikai mazs gabaliņš, ar kuru neko vērtīgu radīt nevar. Radīt var, bet tas būs kvalitatītivi?
Noplēs akvareļu papīra gabaliņu un izlīdzini savu līniju klājumu – tas varētu Tev labi palīdzēt Tavam ēnojumam būt samtainam un vienmērīgam.
Makulatūras papīrs. Labāk uz tā skicē, nevis radi, ko skaistu. It īpaši, ja tas, ar ko Tu radi kaut ko, ir zīmulis – fons parasti ir raibs, tādēļ jāuzmanās, lai zīmējums nav sekundārs attiecībā pret papīra tekstūru.
Rasēšanas papīrs. Mans jaukais atklājums un labāko radošo ieceru piepildījums. Cieti baltā virsma lieliski palīdz zīmuļa līnijai būt tādai, kāda tā ir patiesībā – apsūbēti sudraboti eleganta, glancēti spoža un SKAISTA. Cietā virsma palīdz līnijai nesaplūst kopā ar blakus esošo, tādēļ darbs uz rasēšanas papīra ir zīmuļjomas estētiem – tiem, kuri izbauda pelēko gammu visā tās krāšņumā. Arī dažādo cietību zīmuļi šeit var jauki izcelties, jo rasēšanas papīrs ir balts-tas veido kontrastu, kas tad arī veido dinamiku jebkur. Cilvēka psihes kairināšana ir izdevums krāsu kontrastiem, tādēļ ja vēlies dinamisma pilnu darbu-darbu, kurā skatītājs skatoties nepaliek vienaldzīgs, izmanto kontrastus. Un melns + balts irpasaulē vispopulārākais un izplatītākais ahromātisko krāsu kombinējums.
Galvenais, turi lapu tīru. Tā kā lapas virsma ir ekselenta, tad katrs grafīta pārpalikums var būt kā mazais vulkāns, kur lava – tas ir Tavs nejaušais, garais smērējums ar roku.
***
Noslēdzot šo secīgo pieturu, apstājamies pie galapieturas: „Laiks sākt zīmēt!”. Tev ir jābūt skaidram, ko vēlies uzlikt uz lapas,lai būtu vieglāk. Emocijas, reāls personāžs, abstrakts atveidojums – zīmē, protams, jebko, atliek tikai sākt spiest zīmuli tā, lai rodas pirmais solis – līnija. Arī gleznās no sākuma pārsvarā piedzimst tieši līnija, pēc tam –laukumi.
Ja jūti, ka roka neklausa, nekas – ņem dzēšgumiju un sāc no jauna. Ir laba ziņa-lapai ir divas puses. Ja viena ir sabojāta, ņem otru, taupi papīru. Neviens arī lapu negriezīs otrādi un nepētīs Tavus skricelējumus. Izņēmums ir pasniedzēja atstātā atzīme otrā pusē vai mīlestības vēstule zīmējuma adresātam.
Ja vēl šaubies par to, vai Tev izdosies, tad tici – izdosies. Mākslai robežu nav, tāpat kā robežu nav Tavām emocijām. Tās ir tik plašas, ka iziet ārpus jelkādiem rāmjiem. Vai kāds Tevi var sodīt par to, ka paud savas emocijas? Nē, nevar, jo paužam katrs tās savādāk un zīmējums – tā ir Tava pasaule konkrētajā brīdi un šis brīdis – tad arī ir pareizs un izdevies.
Ja dari to, ko saka tava sirds, tad katrai subjektīvi kritiskajai piezīmei ir tikai pozitīvs efekts – tā tikai Tevi spēcina. Un zīmēšana – tā jau ir dvēseles izlikšana uz papīra ar līniju palīdzību. Tādēļ beidz gausties par to, ka nesanāks, „ka es tak nemāku zīmēt” un visādas citādas muļķības, ar kurām Tu sevi pazemo. Iztaisno muguru, esi cīnītājs un sāc veidot savu karjeru šeit – uz papīra, kur darba devējs esi Tu un uzticamais darbinieks ir Tavs darbarīks – zīmulis.
Esiet abi kā labākie draugi, uzliec fonā sirds mūziku un jau pavisam drīz redzēsi pirmos rezultātus. Tikai neesi slinks un kop šīs attiecības, liec lietā pacietību un drosmi, un jau pavisam drīz pasaule uzsmaidīs, jo svinēsi pirmās uzvaras. Līdzīgi arī dzīvē – to, ko kopsi, tas agri vai vēlu uzziedēs.
Lai Tev veicas, māksliniek!
Atceries, jo vairāk Tevis, jo skaistāka pasaule, tādēļ dod tai sevi, cik vien vari!
Tici sev! 🙂
