Katram pašam jāizlemj, kas ir pareizs un kas nepareizs, kura rīcība patriotiska un kura ne.Mans lēmums sen ir – patriotismu nebūt nenoteiktu tas, ja avīzē katrā lappusē skandētu saukļus par dzimtenes mīlestību, varonību un to, ka ikvienam ir galva jānoliek uz ežiņas, lai sargātu savu tēvuzemi. Prasme sirsnīgi godināt vietējos ļaudis un skaisti viņiem pateikt paldies par darbu, par ideju, par attieksmi – tas ir viens no svētku svinēšanas vislabākajiem variantiem. Un tālab šajā un citos avīzes numuros ir un būs cilvēki, viņu dzīve un darbs, apsveikumi, arī pateicības vārdi. Jo tas ir svarīgākais.Valsts svētku sarīkojumus pagastos un novados veidojot, daudzviet tiek sveikti un godināti, piemēram, sakoptāko sētu, uzņēmumu īpašnieki. Visnotaļ piemēroti, jo kas gan ir šīs valsts, kuras svētkus svinam, bagātība? Zeme un ļaudis, kas to kopj. Iecavā un Vecumniekos īpašākais valsts svētku akcents ir novadu «Gada cilvēka» sumināšanas ceremonija. Un tiešām patriotiski, pat lieki nedeldējot šo vārdu. Rundāles pils muzejam, piemēram, ir tradīcija pirms 18. novembra ik reizi darbiniekiem kopā izstaigāt pili un visu kompleksu, lai apzinātu gada laikā paveikto, kopīgi ar to lepojoties. Bauskā valsts svētkos gan diemžēl netiek sveikti ne sakoptāko īpašumu saimnieki, ne arī tiek teikts paldies citiem iedzīvotājiem, šajā novadā nav izveidota sava «Gada cilvēka» vai līdzvērtīga nominācija. Svētku rīkošanā baušķenieki iet tradicionāli vieglāko ceļu – piedāvā koncertu. Vienīgais skaistais izņēmums – pirmssvētku gaisotnē tiek sumināti gada skolotāji. Un tas ir tiešām jauks svētku akcents, jo, kā savulaik teikusi austriešu rakstniece Marija Ebnere-Ešenbaha, – mēs visvairāk esam pateicīgi par pateicību.Lai svētku laiks jums, lasītāji, katram ir savs un īpašs!
