Pietiek ar dažām dienām citos cilvēkos un citā Latvijas pusē, lai skaidri saredzētu, ar ko vērts lepoties pašu mājās, par ko vērts stāstīt citiem. Izrādās, ka tur, ārā, vispirms pamana nevis smuku domes administrācijas durvju priekšu, bet cilvēku darbus. Tiesa, gan labi paveiktos, gan pavirši pusratā atstātos vai vispār ignorētos.Biju no sirds priecīga, kad Kurzemes un Vidzemes draugi uzteica Iecavas dāmu īstenoto ideju šūt tautastērpus par Eiropas naudu. Tikpat patīkami bija dzirdēt uzslavu Bauskai un Iecavai par basketbola tradīciju kopšanu. No vairākām pusēm saņēmu priecīgi izbrīnītus apsveikumus par jauno Zorģu bibliotēku – krīzes laikā, tas tik ir vareni! Citur ievēroti arī Rundāles bērnudārzi.Ne mazāk svarīgas ir runas. Dažu pašvaldības amatpersonu strupās, augstprātīgā tonī izmestās replikas kameras priekšā liek pārnovadu līdzpilsoņiem domāt, ka mūspusē pie stūres nekompetenti ļaudis vai, vēl ļaunāk, padomju sistēmas dinozauri, kam sakarīgu atbildi uz jautājumu aizvieto tukša frāze. Pašsaprotami, visās Latvijas pašvaldībās jābūt sarunai ar jebkuru cilvēku neatkarīgi no tā, vai viņa viedoklis sakrīt ar priekšsēdētāja skatījumu vai ne.Un skaidri redzams, ka daļā pašvaldību stipri jāpārvērtē, ko vērts popularizēt par nodokļu maksātāju naudu. Citādi var padomāt, ka dažs jau sācis krāt punktus pirms 2013. gada pašvaldību vēlēšanām.
