Privātpersonu un juridisko personu privatizācijas sertifikātu kontos, kas atrodas AS “Latvijas Krājbanka” (“Krājbanka”), esošie privatizācijas sertifikāti ir šo personu īpašums, līdz ar to kredītiestāde var rīkoties ar šiem privatizācijas sertifikātiem tikai atbilstoši sertifikātu īpašnieku dotajiem uzdevumiem, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Ekonomikas ministrijā (EM).Patlaban “Krājbankā” ir 347 539 fizisko personu sertifikātu konti 1,98 miljonu latu vērtībā, 2117 juridisko personu sertifikātu konti 697 000 latu vērtībā. Tāpat bankā glabājas 852 īpašuma kompensācijas sertifikātu konti, kuru kopējā vērtība ir 121 000 latu. Vēl “Krājbankā” ir atvērti 980 privatizācija sertifikātu uzkrāšanas konti, kas atvērti īpašuma objektu privatizācijai, tai skaitā namīpašumu iegādei – 14 konti, zemes iegādei – 638 konti, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei – 206 konti, kapitāla daļu (akciju) iegādei – 122 konti. Neatkarīgi no tā, vai “Krājbanka” turpinās savu darbību, vai tiks nolemts kredītiestādes darbību izbeigt, privatizācijas sertifikāti joprojām saglabāsies to īpašnieku īpašumā un nav pakļauti riskiem. Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes 2011.gada 21.novembrī pieņemtajam lēmumam – apturēt “Krājbankas” visu finanšu pakalpojumu sniegšanu – personas ar to kontos esošajiem privatizācijas sertifikātiem nevarēja veikt nekādas darbības. Patlaban “Krājbanka” ir pieņēmusi lēmumu, ka no šodienas jebkādi darījumi ar tās klientiem piederošiem privatizācijas sertifikātiem “Krājbankā” ir atļauti. Patlaban kredītiestāde neveic darījumus kā starpniecības sabiedrība un netiek atvērti jauni privatizācijas sertifikātu konti. Gadījumā, ja privātpersonai ir nepieciešams atvērt jaunu privatizācijas sertifikātu kontu, tiek lūgts vērsties VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Kā ziņots, Latvijas valdība gaidīs Lietuvas lēmumus par “Snoras” bankas nākotni un tikai tad lems par tālāku rīcību ar AS “Latvijas Krājbanka”, žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V). Politiķis apliecināja, ka tālākie lēmumi būs saistīti ar “Krājbankas” mātesbankas “Snoras” situāciju Lietuvā un kaimiņvalsts lēmumiem glābt vai neglābt “Snoras” banku. Dombrovskis jau sazinājies ar Lietuvas premjeru Andrju Kubiļu, kurš apliecinājis, ka Lietuvas valdības lēmums varētu būt gaidāms tuvākajā laikā.Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21.novembrī nolēma apturēt visu “Krājbankas” finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.
