Bauskas novada domes finanšu komitejas sēdē pirms Ziemassvētkiem deputāti strādāja teju astoņas stundas. Karstākās diskusijas izvērtās par grozījumiem iestāžu nolikumos, kur daudzviet plānots palielināt štatus, kā arī algas. Vai katrā iestādē, kas deputātiem piedāvāja labojumus štatu sarakstā, no nākamā gada paredzēti dažādi algu palielinājumi. Viskrasāk pret šīm iecerēm iebilda deputāte Vera Purmale. 22. decembrī sēdē algu palielinājumu izdevās panākt dažiem Bauskas Centrālās bibliotēkas, centra «Mēmele», Bauskas kultūras centra speciālistiem. Debatēm iekaistot, netika pieņemts lēmuma projekts par štatu un algu palielinājumu Bauskas pils muzejā un Novadpētniecības un mākslas muzejā.«Kaut kas te nav kārtībā. Ne mums vairs krīzes, ne līdzekļu konsolidācijas. Teju katras iestādes vadītājs nāk ar pieprasījumu par algu palielināšanu. Vēlos visiem atgādināt, ka, pieņemot lēmumu par 2012. gada budžeta izstrādi, mēs nobalsojām, ka algu fonds netiks palielināts,» sacīja deputāte V. Purmale.Viņai piekrita arī novada pašvaldības izpilddirektore Dagnija Ludrika, sakot, ka algu sistēma nav sakārtota. Algas daudzviet novada iestādēs nav salīdzināmas. Kuras iestādes vadītājs māk labāk pārliecināt deputātus, tas dabū saviem darbiniekiem lielākas algas. Tādai sistēmai nevajadzētu būt. Pēc šīs replikas deputāti nolēma atbalstīt iestāžu vadītāju iesniegumos formālos labojumus, bet štatu un algu sarakstus nevērtēt. Tādējādi grozījumi netika veikti sociālā dienesta, pansionāta «Derpele» un vēl dažos sagatavotos projektos.Pirms striktā formā paustā nolieguma grozījumi pirmajā lasījumā veikti Bauskas Centrālās bibliotēkas darbinieku atalgojumu sarakstā. Deputāti nobalsoja par algu palielināšanu vairāku pagastu bibliotēku vadītājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane skaidroja, ka lielākas algas bibliotekārēm jāmaksā, jo tā paredz pavasarī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Deputāts Uldis Kolužs atbalstīja šādu ieceri, jo palielināt algas paredz valdības rīkojums.Izskanēja gan replika, ka iestādes vadītāja meklē visādus ceļus, lai paaugstinātu darbiniekiem algas. Noteikumus apstiprināja pavasarī, tad tos neievēroja, bet nu pēkšņi sadomāja ņemt vērā. Algas vairākās pagastu bibliotēkās plānots paaugstināt par aptuveni 60 latiem. Gadā tādējādi algu fondu paredzēts palielināt par 4400 latiem.Deputāti bez garām diskusijām piekrita darbinieku skaita palielināšanai sporta centrā «Mēmele». Vēlme Bauskas kultūras centra (BKC) sabiedrisko attiecību speciālistam paaugstināt algu par 160 latiem (no pašreizējiem 200 līdz 360 latiem) virknei deputātu radīja neizpratni. BKC direktore Ilva Vansoviča šādu ieceri skaidroja ar darba apjoma pieaugumu, kas paredzēts nākamgad, jo sāksies intensīva gatavošanās Dziesmu svētkiem. Tāpat speciālista pienākums būs daudz vairāk strādāt ar plašsaziņas līdzekļiem. Algas pielikums par 40 latiem tika atbalstīts Vecsaules pagasta kultūras darba vadītājai. Pamata arguments tam bija nākamgad iecerētā Vecsaules saieta nama atklāšana.Nākamais ar priekšlikumiem deputātus iepazīstināja Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis. Viņš bija iecerējis izveidot muzejā klientu apkalpošanas organizatora amata vietu, paredzot mēnesī 350 latu algu. Domes priekšsēdētājs Valdis Veips iebilda, vai tādā gadījumā nevajadzētu samazināt pašreizējo 500 latu algu sabiedrisko attiecību speciālistam. V. Purmale iebilda pret galvenā speciālista muzeja pedagoģijā 570 latu atalgojumu. Tā ir prāvāka nekā vairumam lauku skolu direktoru. Darba apjoms mācību iestādes vadītājam un muzeja speciālistam tomēr ir nesalīdzināms. M. Skanis sacīja, ka nākamajā gadā paredzēts apmeklētāju skaita pieaugums, tādēļ daudz darba būs visiem speciālistiem. Turklāt atalgojums noteikts, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus. Muzeja direktora argumenti deputātus nepārliecināja, vairums nobalsoja pret štatu saraksta un algu palielinājumu.Daudz iebildumu saņēma arī Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Baiba Šulce. Deputātiem nebija skaidrs, cik un kāds algas palielinājums kādam speciālistam paredzēts. Dažās nodaļās tie bija 88 lati, citur ap 20 latu. Direktore sacīja, ka daudzi speciālisti strādā brīvdienās. Viņa stāstīja arī par sarežģītajiem pienākumiem, kas jāveic krājumu nodaļas speciālistiem, piemēram, vēdinot eksponātus, tādēļ vēlams algu palielināt līdz 380 un pat 440 latiem. Kāda lauku skolas direktore izteica repliku, ka viņa piesakās par strādnieci krājumu nodaļā, jo tad mēnesī saņems vairāk, nekā atbildot par mācību darba nodrošināšanu 120 skolēniem un vēl skolotājiem.Deputātus nepārliecināja arī B. Šulces vēlme nākamgad palielināt darbinieku skaitu Tūrisma informācijas centrā (speciālists ar 360 latu algu mēnesī) un «Lejenieku» muzejā (speciālists ar 260 latu algu).
