Tuvojas marts, kad katrs latvietis pieminēs padomju okupantu veiktos briesmu darbus.Jāatceras jau 1936. gada septembris. Krievijā sākās Lielais te-rors pret latviešiem, kad par PSRS iekšlietu tautas komisāru kļuva VK(b)P CK sekretārs N. Ježovs. Triju gadu laikā fiziski iznīcināja 70 000 nevainīgu latviešu. Šo faktu apliecina tautas skaitīšanas rezultāti: 1936. gadā Padomju savienībā latviešu bija 200 000, bet četrus gadus vēlāk – vairs tikai 130 000 cilvēku. Neaizmirsīsim arī 1941. gada 14. jūnijā izvestos 15 000 un 1949. gada 25. martā deportētos 45 000 Latvijas iedzīvotājus.Šo nežēlastību, ko latvieši piedzīvoja okupācijas laikā, pasaule vēl nav spējusi izvērtēt. Par okupantu zvērībām liecina daudzas grāmatas, filmas un aculiecinieku stāsti. 25. martā nolieksim galvu nevainīgo mocekļu piemiņai, pieminēsim arī tos tūkstošus, kuri varēja piedzimt, bet nepiedzima okupantu varmācības dēļ.Runājot par Kremļa «pielūdzējiem», jāatceras sakāmvārds: «Vilks spalvu met, bet ne tikumu.» Svarīgi to iegaumēt arī tāpēc, ka tuvojas 18. februārī noteiktais referendums par krievu kā otrās valsts valodas statusu.
