Invaliditāti bez atkārtotas ekspertīzes turpmāk varētu noteikt neatgriezenisku veselības traucējumu gadījumā.Pašreiz invaliditāti uz mūžu nosaka cilvēkiem, kuriem ir anatomiski defekti, piemēram, trūkst vai traumas dēļ zaudēta roka, plauksta, pirksti, notikusi kājas vai pēdu amputācija, iestājies pilnīgs aklums vienā vai abās acīs, cilvēks ir kurlmēms, kļuvis nedzirdīgs vai citos gadījumos.Līdz šim, piemēram, kājas amputācijas visos gadījumos kritēriji invaliditātes noteikšanai un tās termiņš bija atkarīgs no protezēšanas iespējām. Pēc amputācijas invaliditāti parasti nosaka uz sešiem mēnešiem, nevis uzreiz uz mūžu.Turpmāk, ja cilvēkam piecu gadu laikā konstatēti neatgriezeniski funkcionēšanas jeb veselības traucējumi, invaliditāti varētu noteikt bez atkārtotas ekspertīzes jeb uz mūžu. Šādas Labklājības ministrijas (LM) rosinātās izmaiņas invaliditātes noteikšanas kārtībā varētu ietekmēt no 6000 līdz 7000 cilvēku gadā, informē LM Vienlīdzīgu iespēju nodaļas vadītāja Elīna Celmiņa.Pacienti atzīst, ka komisijas apmeklējums bieži vien ir liels stress, turklāt esošos noteikumus varēja dažādi interpretēt, tāpēc ārsti bijuši ļoti piesardzīgi, atzīst Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītājs Andris Zīverts. UZZIŅAIAtkārtotā ekspertīzē 2011. gadā invaliditāte tika noteikta 27 881 cilvēkam, no kuriem 6719 pacientiem tā noteikta uz mūžu. Pēdējos gados 25 procentiem cilvēku no kopējā invalīdu skaita, kuriem veikta atkārtota ekspertīze, ir noteikta invaliditāte uz mūžu.Savukārt aptuveni 651 (4,1% no visiem) cilvēkam pirmreizējā invaliditātes ekspertīzē noteikta invaliditāte uz mūžu. Kopumā gadā tiek veiktas aptuveni 55 000 invaliditātes ekspertīžu, kas ietver prognozējamas invaliditātes, pirmreizējas un atkārtotas invaliditātes noteikšanu.Labklājības ministrijas dati.
