Izlasīju «Bauskas Dzīvē» par zarnu pārbaudi, ko finansē valsts. Ja tiešām tā būtu, tad vairāk cilvēku to izmantotu, nevis tikai septiņi procenti. Tagad šķiet, ka dakteri šādu iespēju slēpj no pacientiem. Noskaidrojiet, lūdzu!– Atbildi sagatavojusi Evija Štālberga, Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste: «Kopš 2009. gada pacientiem no 50 gadu vecuma valsts reizi gadā nodrošina kolorektālā vēža skrīningu jeb profilaktisko pārbaudi zarnu vēža atklāšanai.Lai veiktu šo profilaktisko izmeklējumu, pacientiem ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, ārsta palīga (feldšera) vai māsas. Ārsts informēs pacientu, kā desmit dienu laikā jāsavāc trīs fēču paraugi, un izsniegs pacientam testa komplektu. Kad paraugi pārbaudīti, ģimenes ārsts informēs pacientu par testa rezultātiem. Izvērtējot pacienta veselības stāvokli, ģimenes ārsts var izsniegt nosūtījumu papildu izmeklējumu veikšanai vai ārstu konsultācijām.Ģimenes ārstu praksēs Zemgales novados 2011. gada vienpadsmit mēnešos valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi ir veikuši 6120 iedzīvotāju virs 50 gadu vecuma.»Lētā elektrības tarifa beigu datums ir 1. aprīlis. Mūsu ģimene atvēlētās 1200 kWh nav notērējusi. Vai šogad paredzēta tāda pati kārtība? Vai gaidāmas kādas izmaiņas?– A/s «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere skaidro, ka uzņēmuma vadība vairākkārt ir apliecinājusi, ka tuvāko divu gadu laikā netiks mainīts elektroenerģijas tarifs patērētājiem. Tādējādi 2012. gada 1. aprīlī spēkā atkal stāsies starta tarifs jeb samazinātā pamata tarifa likme pirmajām 1200 kWh. Tādējādi jau maijā, norēķinoties par aprīlī patērēto elektroenerģiju, tas ir iespējams pēc starta tarifa likmes. Speciāliste arī atgādināja, ka visiem mājsaimniecību patēriņa objektiem pirmajām 1200 patērētajām kWh gadā tiek piemērots starta tarifs (populārākā tarifa T1 gadījumā – 0,0825 Ls/kWh), savukārt sākot ar 1201. kWh – pamata tarifs (T1 gadījumā 0,1074 Ls/kWh). Valsts policija ir iegādājusies jaunas digitālas mērierīces un sākusi mērīt riepu protektora dziļumu visu veidu autotransportam. Valsts policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš intervijā televīzijā sacīja, ka par neatbilstīgu protektoru pienākas brīdinājums vai sods Ls 5. Savukārt kādā interneta vietnē lasīju, ka sods par neatbilstīgām riepām var sasniegt pat 40 latu. Kā ir patiesībā?– Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte paskaidroja, ka vieglo automašīnu īpašniekiem nevar piemērot Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 149.24 panta «Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpšana» 15. daļu, jo tajā nekas nav teikts par riepu protektora dziļumu. Pašreiz tiek izstrādāti uzlabojumi APK, bet, kamēr to nav, – ja autovadītājs neizmanto riepas ar noteiktu protektora dziļumu, viņam piemēro sodu pēc APK 149.4 14. daļas «Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana» – par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.Pašreiz APK ir minēts sods (149.24.21. daļa) transportlīdzekļiem, kurus izmanto komercpārvadājumos vai pašpārvadājumos un kuriem ir nepietiekams normatīvajos aktos noteiktais riepu protektora dziļums vai ir riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību. Tādos gadījumos izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz četrdesmit latiem, bet personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, – no četrdesmit līdz simt latiem.Valsts policija atgādina, ka Latvijā ar likumu tiek prasīts šāds protektora dziļums: vasaras riepām – 1,6 mm, ziemas – 4 mm.Kam Bauskas pilsētā jāziņo par slidenām un nenotīrītām ietvēm un slideniem krustojumiem?– Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Šomina paskaidroja, ka par minētajām problēmām jākontaktējas ar Voldemāru Čaču (kontakttālrunis 20235046). Ceraukstes pagasta Mūsas ciematā, pie bērnudārza, Līvānu ielā, vēl citviet ir ļoti slidens. Tur bīstami iet kājām, arī braukt. Vai pašvaldība nevarētu sagādāt smiltis un šajās vietās ielas nokaisīt? Cik zinu, Bauskā ielas kaisa regulāri un daudz. Vai to nevar darīt arī pagastos? – Ceraukstes pagasta pārvaldes vadītājs Viesturs Janševskis 31. jan-vārī skaidroja, ka minētajās vietās situāciju pārbaudīs. Ja tiešām būs tā, ka gājēju, transporta līdzekļu pārvietošanās šeit ir neiespējama, viņš informēs uzņēmumu «Vides serviss», kurš novadā ir atbildīgs par pašvaldības ielu un ceļu uzturēšanu. V. Janševskis piebilda, ka ir atvestas smilšu kastes pie abiem pagasta bērnudārziem, pie tautas nama. Ja te ietves kļūst slidenas, sētnieki tās nokaisa. Ielu kaisīšana pagastu centros un ciematos līdz šim regulāri nav veikta, jo tas ir ļoti dārgi.
