Zemgales reģiona piecas pašvaldības nosūtījušas vēstuli Rīgas mēram Nilam Ušakovam. Tajā lūgta galvaspilsētas vadības palīdzība, lai novērstu upju resursu iznīcināšanu. Par to «Bauskas Dzīve» uzzināja Bauskas novada domē. Vēstuli parakstījuši Bauskas, Jelgavas, Ozolnieku, Rundāles novada un Jelgavas pilsētas pašvaldību pārstāvji. Ziņojumā pausts lūgums novērst ilgstošu zivju resursu izmantošanas nevienlīdzīgās iespējas. Iemesls ir rūpnieciskās zvejas atļaušana Buļļupē. «Rūpnieciskā zveja Buļļupē radījusi ilgstošu spriedzi mūsu novadu iedzīvotājos, sevišķi pie Lielupes, Mūsas un Mēmeles krastiem dzīvojošajos. Pašreizējā situācijā ir apdraudēta atpūtas infrastruktūras tālāka attīstība. Tas saistīts ar zivju krājumu krasi neapmierinošo stāvokli, kam ir tendence ar katru gadu pasliktināties,» rakstīts ziņojumā. Vides speciālists Valērijs Gabrāns skaidro, ka situācija ir draudoša, jo rūpnieciskā zveja Buļļupes grīvā praktiski iznīcina visu to, kas zivju resursu atjaunošanā tiek darīts Mēmelē, Mūsā un Lielupē. Buļļupē pastāvīgi izvietoti 12 zivju murdi, kas pieder vienam uzņēmumam. Ir teju neiespējama zivju nokļūšana no jūras atpakaļ upē. Savulaik Lielupē ielaisto lašveidīgo zivju mazuļu atgriešanās tādējādi praktiski nenotiek. V. Gabrāns piebilst, ka šo murdu izvietošana ir likumīga, jo savulaik tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas aizliedza rūpniecisko zveju visās Latvijas upēs un kanālos, izņemot Daugavu un Buļļupi. Tādējādi tikai Rīgas pašvaldība var lemt par atļauju izsniegšanu vai neizsniegšanu. Tieši tādēļ Zemgales pašvaldības vērsušās Rīgas domē, lai tā anulētu atļaujas murdu izvietošanai Buļļupē. Līdzīgu ierosinājumu izteikuši arī 13. janvārī Rīgā notikušā Latvijas Vides foruma dalībnieki. Tā rezolūcijā pausts aicinājums «novērst rūpnieciskās zvejas (izņemot nēģu specializētās zvejas) praktizēšanu zivju resursu migrācijai nozīmīgos publiskos ūdeņos atsevišķu pašvaldību administratīvajās teritorijās».
