Pagājušajā vasarā Bauskas ģimnāzijas vestibilā tika atklāta bijušā skolotāja Kārļa Vītola (1898 – 1966) cildināšanas plāksne. Sekoja baušķenieku protesti. Solījums to pārvietot uz Plūdoņa namiņu, kur atrodas skolas vēstures materiāli, nav izpildījies, tālab rakstu un izklāstu savu uzskatu.1946. gadā okupācijas vara Latvijas laika direktoru Jāni Viesjāni padzina. Viņa vietā iecēla varai atbilstīgu direktoru Kārli Vītolu. Viņš boļševiku apvērsuma laikā dzīvoja Krievijā. Mācījies Orlā un pirmajā kursā Harkovas universitātē. Prata krievu valodu. 1919. gadā atgriezās Latvijā.Vai tas var būt?Skaistkalnes skolas mazpulka vadītāja Anna Dūmiņa, paņēmusi mazpulka karogu, bēga uz ārzemēm. Tāds pats mazpulka vadītājs Bauskā Vītols cieši iesēdās augstajā vidusskolas direktora krēslā. Beidzot viņš bija zirgā un sāka valdīt. Bardzība un iebiedēšana, atbilstīgi tam laikam, bija viņa pedagoģija. Tūlīt ieguva iesauku Zevs. Sengrieķu mitoloģijā augstākais dievs – dievu un cilvēku valdnieks.Dievu pavēlnieka mīkla1949. gada jūnijā, uzņemts par partijas biedra kandidātu, Vītols iziet uzticības pārbaudes stāžu. Šajā laikā atklājas, ka skolā slepeni darbojas audzēkņu nacionālās pretošanās grupa. Notiek aresti. 1951. gada 2. martā diviem skolniekiem, viens jau bija students, Kara tribunāls piespriež nāvessodu. Pārējiem – 25 gadus aiz dzeloņdrātīm Gulagā. Pēc divdesmit dienām, 23. martā, Vītolu uzņem partijā.Šīs skolnieku pretošanās grupas klases, izņemot vienu audzēkni, audzinātāja loģikas skolotāja Vilma Zustare drīz sajūk prātā.Vjatlaga Valsts drošības komitejas (VDK) un prokuratūras apsūdzības lietās lasāms, ka aizsargi kvalificēti kā militāri fašistiska organizācija. Vītols, sadarbodamies ar tiem, strādājis par grāmatvedi aizsargu pulkā un vadījis skolas mazpulku, kura virsvadonis ir pats Kārlis Ulmanis. Tagad viņa vadītajā skolā slepeni darbojas bruņota audzēkņu nacionālās pretošanās grupa. Tās darbība līdzīga nacionālajiem partizāniem ar bruņotiem uzbrukumiem okupācijas varas balstiem.Bauskā parādās proklamācijas. Viena no tām 1949. gada 1. janvāra rītā ar tekstu: «Vēl Latvijā brīvības cīnītāji nav zuduši.» Par visu to Staļina Bērijas laikā Vītolu uzņem partijā. Cīņai par varu ir savi likumi.VDK ģenerālmajors Edmunds Johansons savās piezīmēs paskaidro, ka, «būdams VDK sistēmas vadošais darbinieks, droši varu apgalvot: Latvijas PSR VDK darbība joprojām ir melnais plankums mūslaiku vēsturē».Politiskajā zirgāSkolā tiek nostiprināta kārtība. Vītols atbrīvojas no pēdējo klašu audzēkņiem, kuri pēckara postažas dēļ, pelnot maizi, bija pārsnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Bija tādi, kas Vītolam lūdzās atļaut pabeigt skolu, bet saņēma skarbu noraidījumu un nokļuva Sibīrijas četrdesmit grādu salā netālu no savu skolasbiedru baraku žogiem. Aiz savu kazarmu žogiem augstskolas vietā.Dievu pavēlnieks turpina aktīvu politisko darbību. Viņš ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Pilsētas padomes deputāts. Lektors. Komisijas priekšsēdētājs sadarbībai ar Padomju miera aizstāvēšanas komiteju. Zināms, ka šīs komitejas un miera cīņa bija tikai partijas politisks instruments iekarojumu un varas nostiprināšanai. Tas Vītola darbības lauks.1958. gadā Vītols, aizgājis pensijā, atstāj Bausku un pazūd no cilvēku acīm.Tukšais mantojumsNeviens vēl nav pateicis, kādas ir viņa atstātā mantojuma vērtības, ar kurām viņš pacēlies augstāk par citiem pedagogiem. Neviens nav pateicis, ko viņš ir paveicis nacionālās kultūras saglabāšanā un glābšanā visdrūmākajos gados, kad tā bija glābjama. Citi pedagogi to darīja un glāba.Bauskas ģimnāzija devusi vienu Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Jāni Lielpēteri, zinātņu doktorus, profesorus, māksliniekus. No šiem ļaudīm ģimnāzijas vestibilā nav nekā. Viņu vietā blakus Latvijas karogam okupācijas varas balsta Vītola cildināšanas plāksne, pie kuras vēlēšanu dienā šī iecirkņa balsotāji saņem vēlēšanu listes.Neko vairs nevar saprast.
