Rundāles novadā uzņēmējdarbība lielākoties saistīta ar zemkopību, taču varētu būt vairāk dažādu pakalpojumu. Par tehnikas servisa un autopakalpojumu attīstību 25. maijā diskutēja vietējie uzņēmēji, kurus uz atklātību rosināja Rundāles novada pašvaldības speciālisti. Novada domes aicinājumam bija atsaukušies individuālie komersanti Andis Kļaviņš un Guntis Macpans, SIA «Rundāles auto» vadītājs Agris Lazdiņš, zemnieku saimniecības «Kaži» darbu vadītājs Aleksandrs Bistrovs, zemnieku saimniecības «Urštēni» īpašniece Vēsma Veģere, zemnieku saimniecības «Palejas» īpašnieks Ivars Punka un zemnieku saimniecības «Sintijas» īpašniece Iveta Borkovska. Pakalpojumu attīstību ierobežo iedzīvotāju zemā maksātspēja, atgādina individuālais komersants uzņēmējs Guntis Macpans. Viņam pieder autoserviss Saulainē, kur remontē automašīnu virsbūves.«Manam uzņēmumam galvenais klients ir apdrošināšanas sabiedrības. Pēdējā laikā klientus atrodam Dānijā un Zviedrijā. Pārsteidzoši, bet viņiem ir lētāk remontēt mašīnu Saulainē, nevis savā valstī. Nodokļu politika Latvijā neveicina uzņēmējdarbības attīstību, tas ir skaidrs katram komersantam. Tāpēc zeļ «šķūnīšservisi» un pelēkais bizness. Novadā reģistrētas 800 vieglās automašīnas, bet nav nevienas automazgātavas. Braucamos spodrina upes malā vai pagalmā. Iedzīvotāji nav gatavi par tādu pakalpojumu maksāt un turpina piedraņķēt vidi,» tā Guntis Macpans.Ievietojot informāciju par uzņēmumu SIA «Rundāles auto» internetā, vairāk klientu ieinteresējušies par autonomu, stāsta uzņēmējs Agris Lazdiņš. Limuzīnus svinībām un autobusus ekskursijām Pilsrundālē īrē rīdzinieki. «Mums nav Rīgas cenas. Ir pasūtījumi arī no Daugavpils, bet vietējo ļoti maz,» atzīst Agris Lazdiņš. SIA «Rundāles auto» 500 latu ik mēnesi maksā Bauskas autoostai par pasažieru izlaišanu un uzņemšanu. Bauskas novada dome nepiekrita ierosinājumam izmantot citu autobusu pieturu pilsētā. Agris Lazdiņš uzskata, ka tas nav taisnīgi. Ar izglītības iespējām, apgūstot noderīgas profesijas, iepazīstināja Saulaines profesionālās vidusskolas direktora vietniece Anita Jumburga un saimniecības daļas vadītājs Jānis Ercens.Saulaines profesionālajā vidusskolā mācās jaunieši no Zemgales reģiona, tāpēc nevar gribēt, lai pēc izglītības iegūšanas beidzēji paliktu Rundāles novadā, jo darba iespējas šeit ir nelielas.Pagaidām arī vietējās zemnieku saimniecības nav izrādījušas interesi ņemt jauniešus praksē, kas veicinātu viņus palikt tur strādāt, apgalvo Anita Jumburga. Šādi piedāvājumi būtu noderīgi. Jānis Ercens gan atgādina, ka studentu prakses vietai jāatbilst darba drošības noteikumiem. Citos novados dzīvojošie prakses laiku izvēlas pavadīt vecāku zemnieku saimniecībā. Kazdangas profesionālajā vidusskolā esot pieredze, ka zemnieks pa ziemu kādu lauksaimniecības tehnikas vienību ļauj remontēt tehnikuma audzēkņiem, tā nav slikta prakse, uzskata zemniece un novada domes deputāte Vēsma Veģere.Viņa stāsta, kā zemnieku saimniecība jūt cilvēku trūkumu laukos: «Mūsu mehanizatoriem ir ap 50 gadu, atnāk jaunietis no profesionālās vidusskolas, bez pieredzes un bez transporta vadītāja tiesībām, lai strādātu ar traktoru un kombainu. Sūtām uz kursiem, maksājam ap 500 latu, bet, ieguvis tiesības, jaunais cilvēks aizbrauc strādāt uz ārzemēm.» Vēsma Veģere vēl piemin, ka zemniekiem ir moderna tehnika, kādu profesionālajā vidusskolā redzējuši tikai no tālienes, kuram katram to nevar uzticēt.Novadā noderētu apzaļumošanas speciālists, arī parka koku kopšanai vajadzīga īpaša tehnika un zināšanas, piemin Saulaines profesionālās vidusskolas pārstāvis Jānis Ercens. Būs piedāvājums, radīsies izpildītājs – tā top jaunas darba vietas. «Būtu normāli, ja pašvaldība, novada iestāde vai uzņēmums pirktu šādu pakalpojumu. Piemēram, izsludinātu iepirkumu un noslēgtu līgumu par zālienu pļaušanu novada ciematos, Mežotnes pilskalna un Vīnakalna uzturēšanu kārtībā. Talku veidā vien to nevar paveikt,» atzīst novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Rundāles novadā ir tikai viena frizētava – Svitenē, nav neviena ziedu veikala, sadzīves tehnikas, apavu remontētāja. Zemnieks Ivars Punka iebilda, ka var iekārtot kaut suņu frizētavu, bet, ja cilvēkam nav naudas, viņš savai ģimenei matus griezīs pats. Iedrošinot uzņēmējdarbības attīstīšanai, par atbalsta iegūšanu uzņēmumu radīšanai un attīstībai, ietverot arī nelauksaimniecisko pakalpojumu sniegšanu, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja vadītāja Eleonora Maisaka. «Projektu iesniegšanai atlicis nepilns mēnesi, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra darbinieki aicina nevilcināties, nākt vai zvanīt, ja vajadzīgs skaidrojums vai palīdzība projekta sagatavošanā. Esam gatavi sadarbībai,» aicina E. Maisaka.Ar diskusijā dzirdēto apmierināta tās rīkotāja Rundāles novada domes attīstības nodaļas speciāliste Ludmila Knoka: «Šī bija pirmā tāda saruna, kas jāturpina. Uzņēmējiem ir svarīgi citam citu pazīt, sadarboties, arī rakstīt projektus un mācīties.»Diskusija 25. maijā notika Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā.
