Veselības ministrija sākusi strādāt veselības obligātās apdrošināšanas sistēmas izveidē. Taču jauna – veselības – nodokļa ieviešana nav gaidāma. Pieci procenti no iedzīvotāju maksātā ienākuma nodokļa tiks atvēlēti veselības aprūpei.Līdz ar to nodokļa maksāšana tiek saistīta ar iespēju saņemt medicīniskos pakalpojumus, skaidro veselības ministres padomniece juridiskajos jautājumos Inese Kalniņa. Jaunās sistēmas ieguvumi, pēc Veselības ministrijas ieskatiem, būs iespēja samazināt rindas uz plānveida pakalpojumiem, piedāvāt vairāk plānveida operāciju, kompensējamo medikamentu, iespējams, arī samazināt pacientu līdzmaksājumu.Igaunijā sistēma darbojas jau desmit gaduPašreizējie plāni paredz, ka izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā varētu notikt nākamgad. Tikmēr Igaunijā veselības obligātās apdrošināšanas sistēma darbojas saskaņā ar 2002. gada 19. jūnijā pieņemto Veselības apdrošināšanas likumu. Maksājot nodokļus, var ārstēties tikpat kā par brīvu. Igaunijas pastāvīgie iedzīvotāji var saņemt veselības apdrošināšanu, ja par viņiem ir maksāts sociālais nodoklis vai arī šo nodokli maksā viņi paši. Ir personu loks, kuru apdrošināšanu uzņemas valsts.Latvijā pašreiz izstrādātajā veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijā ietverts, ka valsts apmaksātā neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks garantēta visiem iedzīvotājiem, kā tas ir līdz šim. Taču valsts apmaksātā plānveida veselības aprūpe tiks nodrošināta tikai tām personām, kuras būs iesaistījušās veselības obligātās apdrošināšanas sistēmā – tātad iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem vai cilvēkiem, kuri sistēmā paši iemaksās zināmu summu, skaidro Inese Kalniņa.Sistēma tiks balstīta uz solidaritātes principu, un tiek solīts, ka medicīnas pakalpojumu apmērs neatšķirsies tam, kurš nodokļus maksā no minimālās algas, un tam, kura ienākumi ir lielāki.Valsts apdrošināšana un pašu nodevaValsts Latvijā paredzējusi apdrošināt bērnus līdz 18 gadu vecumam, pensionārus, bezdarbniekus, pirmās un otrās grupas invalīdus, grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā, pilna laika studentus, politiski represētās personas un vēl citas īpaši noteiktas personas. Tiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz trim gadiem, un vienam no vecākiem, kuram ir vismaz trīs bērni, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumā, iekļaušanās veselības apdrošināšanas sistēmā ir garantēta no valsts puses, pat ja šis vecāks nestrādā.Veselības obligātās apdrošināšanas sistēmā varēs iekļauties arī tie, kuri labprātīgi iemaksās noteiktu summu kā valsts nodevu līdzdalībai sistēmā. Šīs summas apmērs varētu tikt noteikts, ievērojot to, cik liela ir vidējā gada laikā samaksātā veselības nodokļa summa. VIEDOKĻIINTA KLĪVE, pašvaldības darbiniece:– Piekrītu, ka beidzot ir jāievieš veselības obligātā apdrošināšana. Pašlaik no iedzīvotāju maksātā sociālā nodokļa kaut kas jau tiek novirzīts veselības aprūpei. Vai maksāsim divreiz, ja veselības aprūpes vajadzībām novirzīs piecus procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa? Interesē, kā iekasēto sadalīs, – cik saņems slimnīcas, mediķi, cik paturēs sistēmas administrēšana? VAIRA BEĶERE, apdrošināšanas sabiedrības «Gjensidige» Bauskas filiāles vadītāja:– Piekrītu, ja vien netiek ieviests vēl kāds jauns veselības nodoklis. Esmu dzirdējusi, ka Igaunijā veselības obligātajai apdrošināšanai ir labi rezultāti. JĀNIS NEIKŠĀNS, zemnieku saimniecības īpašnieks:– Par veselības nodokli vai veselības obligāto apdrošināšanu Latvijā zinu maz. Daudz neceru no valsts – ne uz pensiju vecumdienām, ne nodrošinātu veselības aprūpi. Jāveido katram savs drošības spilventiņš – uzkrājums.
