Pār mūsmājām – Bauskas Stacijas ielas daudzdzīvokļu 5. namu un apkārtnes kaimiņiem – ir nolaidies brīnumputns. Nupat saņēmām Bauskas novada domes oficiālu vēstuli, ka beidzot tiks atrisināts dzeramā ūdens piegādes jautājums.No rīta, stāvot pie krāna, vairs nebūs jāzīlē, vai ūdeni pasmelt lietus peļķē vai piemājas dīķī, gluži kā Āfrikas valstī Ugandā. Mēs gandrīz piecus gadus esam bankrotējušās akciju sabiedrības «Bauskas piens» ķīlnieki, jo ūdens divām daudzdzīvokļu mājām un trim uzņēmumiem tiek piegādāts no neesošas firmas artēziskā urbuma. Sabiedrības «Bauskas piens» teritoriju, kas patlaban atgādina filmas «Graustu miljonārs» vidi Indijā, neviens neuzrauga un neapsargā. Veco sūkni, gods kam gods, nomainīja vēl Bauskas pilsētas bijusī pārvalde, ij nenojaušot, ka sāksies daudz pamatīgākas likstas. Šopavasar tika sasniegta kulminācija, jo bez ūdens palikām ik mēnesi vismaz trīs reizes tāpēc, ka nebija elektrības, kas darbina sūkni. Šaušalīgi izvandītajā vecā kombināta teritorijā netraucēti darbojas krāsaino metālu zagļi. Ne jau naktīs, bet visgaišākajā dienā, uzlaužot elektrosadales skapjus un ar cirvi pārcērtot vadus. Čaklie «rokdarbnieki» guvumu paņem līdzi, lai tumšos vakaros ar veikliem pirkstiņiem izmudžinātu vērtīgās vara stieples.Ne jau detektīvi to atklāja, bet gan mūsu vienīgais palīgs un ilggadējais sabiedrotais Voldemārs Čačs, Bauskas novada domes saimniecības darbu speciālists. Viņš patiesi kalpo cilvēkiem, nevis instrukcijām. Mums jau šķita, ka nebeidzamo avāriju novēršanas stāsts, veltīgi izšķiežot nodokļu maksātāju naudu, nekad nebeigsies. Bet notiek arī brīnumi. Pašvaldība mūs beidzot ir sadzirdējusi.
