Par ko ļaudis sūdzas visvairāk? Par mediķiem, skolotājiem, policistiem, žurnālistiem. Vai tāpēc, ka tieši šo profesiju cilvēki būtu tie sliktākie, stulbākie, nepieklājīgākie?Nē, nē. Gluži vienkārši tāpēc, ka tās ir publiskas profesijas. Un cilvēkiem šķiet, ka viņi zina labāk, kā būtu jāstrādā policistam, dakterim, skolotājam. Kad viņu «zināšanas» nesaskan ar, piemēram, mediķa ieteikumiem vai policista norādījumiem, sākas tracis, visbiežāk anonīmu sūdzību formā. Ir, protams, reizes, kad pieļautas profesionāļu kļūdas, nolaidība, pārkāpumi… Tie jāizmeklē.Daudzkārt gan vainojama mūsu pašu kā pilsoņu atbildība un attieksme. Kāpēc tomēr ir ļaudis, kuriem nav bijis ne par vienu jāsūdzas, kālab viņiem allaž laimējas ar mediķiem, policistiem, skolotājiem? Godīgi sakot, arī man allaž laimējies, nav bijis pretenziju ne pret vienu mediķi Bauskā. Visvislabākie vārdi. «Protams, ka pret tevi Bauskā visi ārsti labi izturēsies, tevi pazīst, zina, ka esi no avīzes. Tavs spriedums nav objektīvs,» tā tika atsēdināts mans pozitīvisms. Labi, likšu Bausku mierā. Rīgā, «Veselības centrā 4» vai «Stradiņos», es esmu paciente «no masas» un tāpat esmu saņēmusi vislielāko pretimnākšanu un labu ārstēšanu.Uzturoties poliklīnikās un slimnīcās, biežāk gan esmu bijusi lieciniece pacientu bezatbildīgai attieksmei. Tomēr nesapratne un sūdzības mazinātos, ja ārsti kādreiz iejustos pacienta ādā – mēģinātu iztēloties, kā ir, piemēram, sarunāties ar ārstu citu mediķu un vēl farmācijas firmu pārstāvju klātbūtnē, jo slimnieki tiek pieņemti istabā, kur vienlaikus norisinās arī lekcija ārstiem (tā notiek «Stradiņos»). Šīs situācijas noraksta uz naudas trūkumu. Bet pacientam šādās reizēs jāpatur prātā, ka viņam vajadzīga tā mediķa palīdzība, nevis otrādi. Tālab ar to var samierināties. Ja nevar – jāmeklē cits ārsts. Ja arī man kāds speciālists nepatīk, es gluži vienkārši vairs pie viņa neeju, lai nekaitinātu sevi un viņu. Jo – kā mežā sauc, tā atskan. Vieds latviešu tautas sakāmvārds.
