Jau labos gados kavalieriUn viņu mīļās meitenes,Un tomēr, gluži tā kā senāk,Kāds dullums viņus tālāk nes.Kūp balti putekļainie ceļi.Rau! Rau! Lūk, viņi atkal brauc!Kāds sapnis kopā aicinājis?Kas tālā ceļā viņus sauc?Tas brīnums – teātris un lomas,Un draugi, visur viņu daudz…Un rekvizīti, ceļa somasUn skatuve, kas prātus jauc.Stāv režisore pašā malāPie skatuves un visu sver.Ai, mani mīļie, mani dullie,«Trīs atraitnes» jau puišus ķer!Uz skatuves daudz mīlēts, raudāts,No māla krūzēm alus dzerts,Kā zvaigznes staro viņiem acis,Jo teātri ir spēlēt vērts.
