Pienācis oktobris – ar lapu krāsainību, miglas tītiem rītiem, klusumu un mazliet nostalģisku sajūtu. 22. septembrī Vecsaules pagastā beidzot bija Saieta nama «iestaigāšana».Varēja aplūkot iekšpusi, uzkāpt otrajā stāvā un apskatīt plašo zāli. Skaisti! Pirmajā stāvā gaišu dēļu lakota skatuvīte, arī grīda tāda pati, nelielas, bet ērtas palīgtelpas. Man ļoti patika. Ja godīgi, biju domājusi, ka ar tādu celtnieku darbu vēl pāris gadu būs jāgaida.Nama otrajā pusē ir neliela estrādīte, kur vasarā var noklausīties kādu koncertu vai citu sarīkojumu. Atkal viena vieta sakopta. Bet pašus vecsauliešus laikam neko daudz tā neinteresē. Pasākums bija ļoti labi organizēts. Vienīgi varbūt vajadzēja plašāku reklāmu. Bija konkurss mājsaimniecēm par garšīgākajiem konserviem, bija divi katli ar dažādām zupām. Varēja ēst, cik vēlas, un būt kopā ar tiem, ko katru dienu nesatiek. Noklausījāmies stāstu par ēkas vēsturi un jauku koncertu. Apmeklētāju gan bija maz. Laiks nebija ļoti silts, bet lietus nelija. Nevaru saprast tos cilvēkus, kas sēž mājās un kunkst, ka viss ir slikti, bet paši neizkustas no sētas. Ja pasākums būtu kilometriem tālu un nebūtu transporta, uz to skatītos citādāk, bet šoreiz viss notika Vecsaules centrā. Noskaņa bija nepiespiesta un jautra. Man patika koncerts un tajā valdošā gaisotne. Nezinu, kā citiem, bet man tur nebija tāda cilvēka, kas man būtu kaut ko tādu nodarījis, ka negribētos viņu satikt. Ar sevis žēlošanu un ieraušanos sevī mēs nodarām vistiešāko postu sev. Kuram tas ir vajadzīgs? Smaidi, kaut arī grūti un liekas – viss, es vairs nespēju. Atceroties kādu ķecerīgu notikumu vai uzdziedot, kaut arī nepareizi, atgriežas dzīvesprieks un laba oma. Ticiet, tā ir!Paldies tiem, kas sniedza koncertu, vārīja zupu un gādāja par labu garastāvokli. Liels paldies tiem pagasta cilvēkiem, kas iecerēja Saieta namu un šo ideju arī realizēja. Paldies visiem, kas nežēloja prātu un nervus, lai taptu šī skaistā, sakoptā vieta.
