Ceturtdaļa jeb 26% iedzīvotāju paredz, ka vecumdienās no valsts – pensiju 1. un 2.līmeņa – saņems pensiju 101 līdz 200 latu apmērā, liecina pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.Pensiju apmērā no 201 līdz 300 latiem no valsts saņemt paredz 16,5% aptaujāto, pensiju apmērā no 301 līdz 400 latiem – 12,4%, no 401 līdz 500 latiem – 5,9% aptaujāto. Vairāk nekā 500 latu pensiju no valsts paredz saņemt 7,6% aptaujāto, bet pensiju līdz 100 latiem mēnesī – 8,7% aptaujāto. Savukārt 23% aptaujāto bija grūti atbildēt uz jautājumu, kāda apmēra pensiju viņi paredz vecumdienās saņemt no valsts jeb no pensiju 1.un 2.līmeņa. Aptauja atklāj, ka vidēji iedzīvotāji vēlētos no visiem pensiju līmeņiem kopā saņemt 513 latus mēnesī. Piektdaļa jeb 22,1% aptaujāto atzinuši, ka no visiem pensiju līmeņiem kopumā nākotnē vēlētos mēnesī saņemt 401 līdz 500 latu pensiju, 18,1% aptaujāto vēlētos saņemt 501 līdz 1000 latu pensiju mēnesī, 16,5% – 301 līdz 400 latus, 15,2% – 201 līdz 300 latus, bet 6% – līdz 200 latiem mēnesī. Vēl 2,3% vēlētos saņemt vairāk nekā 1000 latu mēnesī. SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja, ka vīrieši vēlētos saņemt vidēji par 100 latiem lielāku pensiju, lai justos nodrošināti, proti, sievietes no visiem trim pensiju līmeņiem gribētu saņemt 462 latus, bet vīrieši – 570 latus. Aptauja veikta šā gada jūlijā, visā Latvijā izvaicājot 741 respondentu. Aptaujas mērķa grupa – Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 61 gadam, kas ir strādājuši algotu darbu. Aptauja neaptver tos iedzīvotājus, kas ir pensijas vecumā. Pētījums tika prezentēts šodien Latvijas Komercbanku asociācijas rīkotajā konferencē par pensiju sistēmu Latvijā. Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) komentēja, ka aptaujā pietrūcis jautājuma par to, cik daudzi iedzīvotāji vispār izprot Latvijas pensiju sistēmu pēc būtības un cik daudzi saprot, ka mūsu valsts pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem. Cilvēki aizmirst 3.pensiju līmeni, neuztver to kā papildinošu garantiju vecumdienās, teica ministre. Viņķele pauda viedokli, ka liela daļa cilvēku nemaz neizprot pensiju sistēmu, tā tiek asociēta ar valsti un mazāk ar paša cilvēka atbildību. “Nav jau pamata tā nedomāt, jo vienmēr ir bijis kāds lēmums, kas licis tā domāt,” politiķu iepriekš pieņemtos lēmumus komentēja ministre. Viņa pauda viedokli, ka iedzīvotājiem būtu jāatsakās no ilūzijas “mēs jau pensijas vecumu nesasniegsim”. Patlaban Latvijā ir 480 000 vecuma pensionāru un iedzīvotāju skaits pensijas vecumā tikai pieaugs, teica ministre. Labklājības ministre sacīja, ka novecojošas sabiedrības gadījumā uzticēšanās pensiju sistēmai ir ļoti būtiska. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) pauda viedokli, ka visiem kopīgi vajadzētu uzrunāt jaunos cilvēkus, 30 un 40 gadus vecos, jo sistēmā pamatā runa ir par nodokļu nomaksu, sociālās apdrošināšanas iemaksas ne no kā cita nerodas. Gan labklājības ministre, gan Barča atzina, ka nepieciešams mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī un veicināt, lai nodokļi tiek maksāti vairāk nekā no minimālās algas, tādējādi nodrošinot iemaksas pensijām savām vecumdienām.
