Savulaik, kad remontēja Plūdoņa ielu Bauskā, bija solīts, ka arī Rīgas ielā būs tāds pats glīts bruģis. To solīja pēc ūdensvadu maiņas. Tagad ūdensvada rekonstrukcija ir pabeigta, bet ielā uzliets asfalts. Vai plāni par Rīgas ielas bruģēšanu ir atcelti?– Bauskas novada administrācijas saimnieciskās nodaļas vadītāja vietnieks Voldemārs Čačs skaidro, ka vēl pilsētas domes laikā tika sagatavots Rīgas un Plūdoņa ielas rekonstrukcijas projekts tai Bauskas vecpilsētas daļai, kas atrodas virzienā no Kalna ielas uz Dambja ielu. Šis projekts ir īstenots daļēji. Rīgas iela ir rekonstruēta posmā no Kalna ielas līdz Rūpniecības ielai. Plūdoņa ielā darbi paveikti posmā no Kalna ielas līdz Salātu ielai. Tai Rīgas ielas daļai, kas atrodas virzienā no Kalna ielas uz Biržu ielu, vēl ir jāsagatavo rekonstrukcijas projekts. Par to jālemj tagadējai novada domei.Radio ziņo, ka Rīgas dome sāk galvaspilsētas rotāšanu Ziemassvētkiem. Šogad pilsētas noformējumam atvēlēts teju divreiz vairāk naudas nekā pērn. Kā Ziemassvētku rotāšanai gatavojas Bauskā, kāds tam paredzēts finansējums? Būs arī kādi jaunumi?– Atbild Bauskas novada administrācijas saimnieciskās nodaļas vadītāja vietnieks Voldemārs Čačs: «Pilsētas rotāšana tiks sākta jau šonedēļ. Finansējums būs lielāks nekā pagājušajā gadā, jo ir paredzēts Ziemassvētku rotājumus uzstādīt arī Uzvaras ielā. Daži jaunumi būs skatāmi Rātslaukumā. Aicinājums Bauskas pilsētas iestādēm, organizācijām un privātmāju īpašniekiem iespēju robežās izrotāt savu īpašumu fasādes. Radīsim Ziemassvētku noskaņu kopīgi!»Kaimiņi savā sētā dedzina lapas, un dūmi allaž nāk uz mūsu pusi. Vai lapu dedzināšana pilsētā ir atļauta?– Bauskas novada administrācijas lietvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Andra Matuļenko skaidroja, ka pašvaldības saistošajos noteikumos Nr. 19 «Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu» 70.1. punktā noteikts, ka atkritumus pašvaldības teritorijā aizliegts dedzināt, to nedrīkst darīt arī konteineros un urnās. Tas nozīmē, ka aizliegts dedzināt jebkādus atkritumus, arī koku lapas. Iedzīvotājiem bioloģiskie atkritumi – koku lapas, zāle, zariņi u. c. – jāievieto brūnajos konteineros, kas atrodas dalīto atkritumu savākšanas punktos vai laukumos.Vai bērnudārzā «Zīlīte» Bauskā nav domāts par bērnu rotaļu laukumu atjaunošanu ar mūsdienīgākiem rīkiem?– Bauskas novada administrācijas saimnieciskās nodaļas vadītāja vietnieks Voldemārs Čačs paskaidroja, ka pirmsskolas izglītības iestādei «Zīlīte», kas ir Plūdoņa ielā 60, problēmu rada zemesgabalu, uz kuriem atrodas lielākā daļa bērnu rotaļlaukumu, piederība nevis pašvaldībai, bet citām personām. Iespējams, ka pašvaldība vienu zemesgabalu varētu iegādāties, un tad rotaļlaukumus varētu atjaunot, bet tas notiks ne ātrāk kā 2013. gadā, teic V. Čačs.Bauskā klīst kārtējais klaiņojošais suns – melns, paliela auguma. Vai kārtībniekiem tas ir zināms?– Bauskas novada lietvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Andra Matuļenko apstiprināja, ka kārtībniekiem šī informācija ir zināma. Sabiedriskās kārtības nodaļas darbinieki ir noskaidrojuši suņa īpašnieku, ar kuru notikušas pārrunas par 2006. gada 4. aprīlī izdoto Ministru kabineta noteikumu Nr. 266 «Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai» prasību ievērošanu. Atkārtoti konstatējot pārkāpumu, suņa īpašniekam tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.Dzīvoju privātmājā apdzīvotā vietā Bauskas novadā. Manam īpašumam līdzās ir citas mājas. Kaimiņi uz robežas sastādījuši kastaņas, liepas, ošus, pamatīgus kokus. Vai ir kādi nosacījumi, kas regulē lielo koku stādīšanu?– Bauskas novada saimnieciskās nodaļas vadītāja vietnieks Voldemārs Čačs skaidro, ka šajā gadījumā var piemērot Civillikuma 1098. un 1099. pantu, kaut gan tie nesniedzot saprātīgu risinājumu. Civillikuma 1098. pantā teikts – ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesības prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja viņš atsakās, pašam to nocirst un paturēt sev. Šie noteikumi piemērojami arī tad, ja vējš noliecis koku pār kaimiņa zemi. 1099. pantā rakstīts – ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, pēdējam ir tiesības nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes; viņš iegūst īpašumā arī uz viņa zemes nokritušos augļus. Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz 4,5 m augstumam, bet, ja koka īpašnieks to nedara, viņš pats var nocirst zarus un paturēt sev.Mūsdienās šie Civillikuma panti neatrisina konfliktus. Arī būvvalde vai policija nepalīdzēs. Būvvaldē paskaidros, ka koki nav būve, tāpēc tos var stādīt pie robežas, cik tuvu vēlas. Bauskas novada Apbūves noteikumos koku tuvums īpašuma robežai nav noteikts. V. Čačs aicina kaimiņus pašiem sarunu ceļā vienoties par abpusēji atbilstīgāko risinājumu.
