Viens no galvenajiem skepses iemesliem par eiro
ieviešanu ir notikumi eiro zonā. Bieži Latvijas Bankai tiek prasīts
– varbūt labāk izvēlēties atlikt eiro ieviešanu uz laiku, kad eiro
zona atrisina savas problēmas, uzlabo banku…Latvijas……
Latvijas Bankas
viedoklis ir – mums ir jāizmanto šī vēsturiskā iespēja un
jāpievienojas eiro zonai, turklāt plānotajā laikā – 2014. gada 1.
janvārī.
Pirmkārt, pēc pašu nesenās pieredzes redzam, cik
grūti ir jāstrādā, lai sasniegtu Māstrihtas kritērijus un vispār
panāktu uzaicinājumu iestāties eiro zonā. Iespējams, kāds jau būs
aizmirsis, bet eiro bija plānots ieviest jau
2008. gadā. Neizdevās, jo, neieklausoties ekspertu
brīdinājumos, toreizējās valdības īstenoja “gāzi
grīdā” politiku, kas pārkarsēja
ekonomiku.
Otrkārt, būtiski ir
iesaistīties lēmumu pieņemšanā jau
brīdī, kad notiek nozīmīgas pārmaiņas un tiek runāts
par tālāku eiro zonas stiprināšanu ilgtermiņā, nevis
noraudzīties uz to no malas. Krīze ir devusi mācību ne tikai
Latvijai, bet arī visai Eiropai un pasaulei. Tāpēc patlaban Eiropas
Savienībā tiek apspriestas nozīmīgas reformas eiro zonā (sīkāk par
to mana kolēģa Denisa Titarenko rakstā portāla Delfi.lv “Versijās”),
kuru mērķis ir padarīt eiro zonu stabilu un
pārtikušu.
Jūnija beigās Eiropadomes
priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs prezentēja eiro zonas reformu
ierosinājumu, kas izgaismo Eiropas Monetārās savienības nākotnes
redzējumu. Tas sniedz pirmās atbildes uz jautājumu par to, kas
nodrošinās eiro zonas pārticību un stabilitāti nākotnē. Šis
ierosinājums paredz, ka eiro zona turpmāk balstīsies uz vairākiem
pīlāriem, tostarp integrētām finanšu, budžeta un ekonomikas
politikas sistēmām. Līdz ar to varam cerēt, ka netiks pieļauta
bezatbildīga valstu rīcība, nekontrolēti audzējot savus
parādus.
Mums
ir izredzes pievienoties savienībai, kura būtu daudz
stiprāka nekā līdz šim, un uzskatu, ka šī iespēja
būtu jāizmanto.
