Cik lielā mērā iedzīvotāji piedalās budžeta veidošanā? Vai šo dokumentu vajadzētu atstāt tikai novadu augstāko amatpersonu ziņā vai piesaistīt arī citus?Jāapspriež atklātāk ARNIS BANGA, Iecavas novada uzņēmējs:Tikai tagad uzzinu, ka pašvaldībā aktīvi rit nākamā gada budžeta veidošana. Darba ir daudz, pašam nav laika ziņas ievākt, un no pašvaldības neviens tās nepasniedz. Ja ir kādi projekti, kas skar tautsaimniecību, uzņēmējus par to vajadzētu īpaši informēt. Es gribētu atklātāku budžeta apspriešanu.Ekonomiskā situācija ir tāda, ka ražotāji sitas paši, kā māk. Svarīgi, lai pašvaldība sakopj infrastruktūru. Darbi, kas notiek uz ceļiem, ar ūdens un kanalizācijas sistēmu, ir vajadzīgi, tie jāturpina. Saprotams, ka var izdarīt tik daudz, cik ir naudas. Nodokļu līdzekļi jātērē tā, lai ir labums iedzīvotājiem arī lauku ciematos.Mēs neesam tik maksātspējīga valsts, lai visus atbalstītu, tāpēc vairāk jāpiesaista Eiropas nauda. Es te redzu divas jomas, kurās varētu ieguldīt Iecavas novadā. Tā ir lauksaimniecība un sociālā joma. Man pašam ir trīs bērni, un redzu, kas notiek ģimenēs. Pašvaldība bērniem maksā brīvpusdienas, bet vajadzētu nelabvēlīgās ģimenes vairāk apgādāt ar pārtiku, kā to dara kristiešu draudzes. Lauksaimniecībā jāatbalsta ražotāju projekti, lai būtu vairāk darbavietu.Budžets top demokrātiski GUNTIS KALNIŅŠ, VECUMNIEKU NOVADA DOMES IZPILDDIREKTORS:Vecumnieku novada nākamā gada budžets top līdzīgi kā citās pašvaldībās. Ar saviem priekšlikumiem nāk pagastu, iestāžu vadītāji, izvērtējam tos, arī nozaru vajadzības un samērojam visu ar novada budžeta iespējām. Tāda forma kā budžeta publiskā apspriešana netiek organizēta, tomēr iedzīvotājiem ir iespēja paust savu viedokli. Viņu ierosinājumi budžeta projektā nonāk ar deputātu starpniecību, arī no pagastu pārvalžu vadītājiem. Protams, vēlmes savienot ar iespējām ne vienmēr izdodas, tāpēc, budžetu gatavojot, tiek izvērtētas un noteiktas prioritātes. Skatāmies, kura aktivitāte dos pozitīvāku efektu lielākam iedzīvotāju skaitam. Tas nenozīmē, ka pilnībā tiek ignorētas viensētās dzīvojošo vēlmes. Visu nosaka iespējas un nepieciešamības nozīmīgums. Iedzīvotāji, arī nevalstisko organizāciju aktīvisti, ieinteresētās personas iestādēs zina, ka novembrī, decembrī var vērsties pie pašvaldības amatpersonām ar saviem ieteikumiem. Nākamā gada budžetam ir ap 100 dažādu priekšlikumu no personām, organizācijām no visa novada. Katrs ierosinājums tiek izvērtēts, tādēļ es uzskatu, ka novada budžets top demokrātiski. Vēlmes pielāgo iespējām BAIBA TORMANE, BAUSKAS CENTRĀLĀS BIBLIOTĒKAS DIREKTORE:Budžeta veidošanas principi ir nemainīgi. Līdz 1. decembrim mums vajadzēja iesniegt novada domē budžeta projektu, kurā Bauskas Centrālās bibliotēkas un 18 novadā esošo struktūrvienību darba nodrošināšanai atvēlēti 290 tūkstoši latu. Redzot šo skaitli, mēs ar visu pagastu bibliotekārēm kopīgi veidojām budžeta pozīcijas. Domāju, ka budžeta veidošanas process bija demokrātisks, jo vēlmes pielāgojām finanšu iespējām. Projektam pievienots tā dēvētais priekšlikumu saraksts, jo ir lietas, kuru īstenošanai nepieciešami papildu līdzekļi. Piemēram, jāremontē jaunierādītās telpas Mežotnes bibliotēkai, ļoti dārgas ir grāmatas, ar esošo finansējumu nepieciešamo literatūru nav iespējams iegādāties. Ja pašvaldības attieksme ir pozitīva, tad ir cerības arī saņemt ko vairāk. Sūdzēties par četriem novadiem, kuros metodiski konsultatīvo darbu vada Bauskas Centrālā bibliotēka, nav iemesla. Uzteikt vēlētos Iecavas novada domi, kur ir īpaši saprotoša attieksme.
