Latvijas centrālie Brāļu kapi Rīgā, kur guldīti latvietīšu karavīri, varoņi, kuri atdevuši savu dzīvību par Latvijas brīvību Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.«Māte Latvija», noliekusi savu galvu, atceras un skumst par dēliem, kas atdevuši dzīvību par Latvijas brīvību. Un ne tikai par tiem, kas guldīti viņas pakājē svētītā zemē, bet par visiem tiem, kas atdusas plašajā pasaulē un kuru kapu vietas ir nezināmas. Rīgas Brāļu kapi tika radīti brīvās Latvijas laikā, 30. gados, kad toreiz karu izpostītā Latvija, tās iedzīvotāji, savus līdzekļus ziedojot, radīja kultūras pieminekli ar vēsturisku nozīmi Latvijai tagad un nākotnē. Nu «Māte Latvija» lūdz palīdzību, kā to lūdz ievainots karavīrs pēc smaga ievainojuma, kas guļ kaujas laukā, lodes ķerts. Brāļu kapiem ir nepieciešams steidzams remonts. Esmu Otrā pasaules kara dalībnieks, smagi ievainots 1944. gada 14. septembrī Bauskas aizstāvēšanas kaujās, kur latviešu karavīri cīnījās uz dzīvību un nāvi. Ievainotu mani nogādāja Vācijā, Tīringas pilsētā Šmalkaldenā, kur vācu ārsti izglāba man dzīvību. 1945. gada 1. aprīlī ienāca ameri-kāņu armija. Jau pēc kapitulācijas 12. maijā mēs tikām atbrīvoti. Varu liecināt, ka amerikāņu armija neienāca Vācijā kā atriebēji, izvarotāji un postītāji, pretēji tam, kas notika austrumos no Elbas upes. Labi saprotu karavīra tiesības mirt, aizstāvot Dzimteni, nekad nepaliekot par gļēvuli un nodevēju ienaidnieka priekšā. Esmu kopjams pirmās grupas invalīds. Nolēmu ziedot Brāļu kapu fondam 1000 latus, kurus nodošu personīgi Latvijas biedrībā M. Stirnas kundzei šī gada 12. decembrī.Aicinu visiem sekot manam piemēram, sevišķi tos Latvijas pilsoņus, kuriem ir krājumā vairāk par miljonu latu. Es no tiem būtu ar mieru pusi ziedot, ja man tādi būtu.
