Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir pozitīvi noskaņoti pret ierosinājumu ieviest reliģisko svētku brīvdienas, liecina pētījumu aģentūras “TNS Latvia” veiktā aptauja.Aptaujā noskaidrojies, ka 64% iedzīvotāju atbalsta Reformu partijas ierosinājumu piešķirt darbiniekiem divreiz gadā brīvdienu, kas saistīta ar reliģisko svētku svinēšanu. No pozitīvi noskaņoto skaita 33% uzskata, ka šādām brīvdienām noteikti ir jābūt, bet 31%, ka drīzāk vajadzētu tādas ieviest. Vairāk nekā divreiz mazāk ir tādu, kas šādu ierosinājumu neatbalsta, – 11% uzskata, ka noteikti nevajag ieviest šādas brīvdienas, bet 18% domā, ka visdrīzāk nevajadzētu ievest reliģiska rakstura brīvdienas. Tikmēr 7% respondentu nav viedokļa šajā jautājumā. Aptauja veikta laikā no 4. līdz 6.decembrim, aptaujājot 800 ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Kā ziņots, RP ir izstrādājusi attiecīgus grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” un Darba likumā. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” paredz papildināt šo likumu ar jaunu normu, kurā noteiktas reliģisko svētku dienas. Likumprojektā piedāvātās reliģisko svētku dienas izvēlētas, balstoties uz Latvijas tradicionālo konfesiju vadītāju izteiktajiem viedokļiem. 6.janvārī tā būtu Zvaigznes diena, 7.janvārī – pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki (kas tiek svinēti pēc vecā stila jeb Jūlija Cēzara kalendāra), 15.augustā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, ebreju svētki – “Jom Kipur” jeb Grēku izpirkšanas diena – un 31.oktobris – Reformācijas diena. Savukārt grozījumi Darba likumā paredz, ka papildus pašlaik likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteiktajām svētku dienām (brīvdienām) darbinieks varēs izvēlēties vēl vienu apmaksātu svētku dienu no likumprojektā piedāvātajām reliģisko svētku dienām atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai.
