Vecumnieku novada vairākos pagastos 19. janvārī pieminēja 1991. gada janvāra notikumus. Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze ielūgumus bija nosūtījusi 42 tagadējo un bijušo bārbeliešu ģimenēm. Atnāca cilvēki, kuriem tā laika atmiņas ir svarīgas. Pie Bārbeles tautas nama dega ugunskurs, saiets notika zālē.Barikāžu piemiņas medaļu saņēmuši 55 Bārbeles pagasta iedzīvotāji, stāsta bibliotēkas vadītāja. Viņa pirms dažiem gadiem apzinājusi to dienu dalībniekus, lūdzot aizpildīt anketu. «Paši pirmie uz Rīgu ar savu transportu toreiz aizbrauca Dienvidu elektrisko tīklu Bārbeles iecirkņa darbinieki – Jānis Simis, Zigurds Ūdris un Jāzeps Kotāns,» stāsta B. Krauze.Četras diennaktis pie televīzijas torņa Zaķusalā 1991. gada janvārī pavadīja Aivars Mucenieks. Tagad viņa ģimene dzīvo Rīgā un uz barikāžu piemiņas pasākumiem Bārbelē Aivars brauc, lai satiktu draugus. «Toreizējais pagasta priekšnieks Ilgars Krauze ar kolhoza vadību organizēja transportu uz Rīgu, Zaķusalā bija daudz mūspuses cilvēku. Sieva palika mājās ar trim maziem bērniem, nezinājām, kā viss vēl beigsies,» atceras Aivars Mucenieks. Abi dēli un meita izauguši, pabeiguši augstskolas un strādā Latvijā, arī sievai ir darbs, par to Aivaram gandarījums. Viņš 80. gados Bārbelē vadījis bērnudārzu, vēlāk studējis par zooinženieri, strādājis citā specialitātē, bet pašlaik ir bezdarbnieks. Ir doma par atgriešanos dzimtas mājās Bārbelē, jo gribas būt atkal pie zemes, atzīst Aivars.Ar visu ģimeni uz barikādēm bijis bārbelietis Aivars Vecbiškens. «Toreiz biju kolhoznieks, tagad pensionārs. Tiem, kuri kliedz, ka ir briesmīgi slikti, varu pastāstīt, kā bija kolhozā Staļina laikā. Uzskatu, ka mūsu valdība lietas kārto nepareizi, īpašu atbalstu nevajag nevienam, visvairāk Latvijā vajadzīgas darba vietas. Tad cilvēki paši pelnīs dzīvei vajadzīgo, bet tiem, kuri negrib neko darīt, nekas arī nepienākas,» saka Aivars Vecbiškens, kura jaunākā mazmeitiņa aug Anglijā, kur darbu atradusi vedekla.Bārbeles pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Našeniece pateicās bibliotēkas vadītājai B. Krauzei, kura katru gadu aicina kopā barikāžu dalībniekus. Sarīkojumā valdīja sirsnīga noskaņa. Pēc atmiņas raisošas dokumentālās videolentes noskatīšanās dziedāja Jelgavas Zemessardzes 52. kājnieku bataljona ansamblis «Junda». Tas dibināts 1994. gadā, dziedātāju vidū ir vīri ar sirmām galvām, bet vadītājs Lauris Rudzītis barikāžu laikā vēl bija zēns. Pēc koncerta visi ciešā lokā pie tējas galda risināja sarunas par dzīvi un cerībām.
