Laikā, kad bez mobilajiem telefoniem un citām mūsdienu moderno tehnoloģiju ierīcēm un pakalpojumiem ikdienā nevar iztikt teju neviens, tomēr palikusi joma, kur attīstība atgādina 5. gadsimta pirms mūsu ēras vēlēšanas grieķu pilsētvalstī Atēnās.Tā ir vēlēšanu sistēma un iespējas ietekmēt likumprojektu iesniegšanas procesu valstī.Laikā, kad tehnoloģijas ļauj apstrādāt tūkstošiem datu, dažās minūtēs pieņemt miljoniem balsojumu internetā, uzzināt cilvēku viedokli par nozīmīgiem jautājumiem vienas vai divu dienu laikā, Latvijā ikviens likumdošanas vai vēlēšanu process notiek ļoti darbietilpīgi, ilgi un sarežģīti – katrā gadījumā jāsavāc vismaz desmit tūkstoši parakstu uz papīra, tad vairāk nekā simt tūkstoši parakstu, un tikai pēc tam varam runāt par referendumu, kas piespiestu likumdevējus ieklausīties tautas viedoklī vai otrādi – pierādītu, ka atbalsts konkrētajam jautājumam ir pārāk mazs.Elektroniskais formāts visu pagrieztu pavisam citādi. Pašreizējo sistēmu, kurai ir kājāmgājēja ātrums, ievestu ātrvilcienu ērā. Balsošanu par izvirzīto jautājumu varētu sākt jebkurš jau nākamajā dienā pēc problēmas nosaukšanas un pat ļoti īsā laikā savākt parakstus referenduma ierosināšanai vai likumprojekta iniciatīvai. Nav taisnība, ka tie, kam nav pieejami datori, nevarēs balsot – tik daudz ir izdarīts, lai katrā bibliotēkā ikvienam būtu pieeja internetam.Ilgā elektroniskā paraksta ieviešana un Centrālās vēlēšanu komisijas nespēja nodrošināt vēlēšanu procesu internetā liecina, ka valdošās aprindas labprātāk ierobežo iespējas ļaut tautai paust savu viedokli ātri un vienkārši. Jācer, ka nākotnē Saeimā nonāks vairāk tehnoloģiski izglītotu un demokrātiski domājošu deputātu un Latvijas iedzīvotājiem būs vairāk iespēju ietekmēt politiskos procesus.
