Baltu cilšu vēsture padomjlaikā pētīta maz, aprakstot Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un agrākās Prūsijas iedzīvotājus kā atpalikušas būtnes, taču objektīvi fakti dažādos avotos liecina pretējo – te bijusi attīstīta sabiedrība un tirdzniecība, spēcīgi karotāji un viedi ļaudis.Tā piektdien vakarā, Iecavs novada Zorģu bibliotēkā tiekoties ar teju 40 interesentiem, uzsvēra rakstnieks Jānis Lejiņš. Gan viņš, gan režisore Virdžīnija Lejiņa latvisko dzīvesziņu un ritus iemūžinājuši savos darbos – triloģijā «Zīmogs sarkanā vaskā» un daudzsēriju filmā «Likteņa līdumnieki». Tie tapuši vienlaikus vairāku gadu garumā.J. Lejiņš «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka 60. gados mācījies Iecavas internātskolā. Abiem viesiem patīkams pārsteigums bija tikšanās sirsnīgā noskaņa. Radošais Lejiņu pāris bieži tiek aicināts uz skolām, un rakstnieks ir gandarīts, ka viņa darbus lasa jaunieši.
