Vakar apritēja desmitā gadskārta, kopš tiek atzīmēta Drošāka interneta diena.Vecāka gadagājuma ļaudis dzīvo reālu dzīvi, taču daudziem jaunākās paaudzes pārstāvjiem tīkamāka šķiet virtuālā realitāte. Sociālos tīklus lieto arvien vairāk – bērni un jaunieši gandrīz katru savu soli steidz publiskot virtuālajā vietnē, daudz nedomājot par sekām. Daudzi nesaprot, ka visa internetā publicētā informācija saglabājas. Bieži vien, meklējot internetā kādu ziņu, monitorā parādās uzraksts: «Šis dokuments ir dzēsts». Taču tas nenozīmē, ka datiem nevaram tikt klāt – mums ir iespēja izlasīt saglabāto kopiju.Daudzi darba devēji potenciālā darbinieka vārdu «ieguglē» – apskata internetā atrodamās ziņas par personu. Jānim Bērziņam interneta lietotāju pūlī ir vieglāk paslēpties, bet cilvēku ar retāku vārdu un uzvārdu ir viegli pamanīt. Kāds firmas vadītājs, šādi meklējot informāciju par pretendentu, uzgāja personības smalkus mozaīkas gabaliņus. Foto sociālajos tīklos apliecināja, ka pretendents dzer un lieto citas apreibinošas vielas, viņa negatīvie izteikumi par iepriekšējo darba devēju, kolēģiem un klientiem neliecināja neko labu, darba devējs fiksēja arī konfidenciālas informācijas publiskošanu. Galīgā lēmuma pieņemšanā šie fakti izrādījās svarīgi, un kandidāts nolūkotajā uzņēmumā vietu zaudēja.Lai radītu labu iespaidu, karjeras speciālisti pirms darba meklēšanas iesaka iztīrīt virtuālo atkritumu tvertni – izdzēst visas ziņas, kas varētu kompromitēt. Ja to nav iespējams izdarīt, informāciju var mīkstināt, radot jaunu, pozitīvu saturu – rakstot blogus, komentārus forumos, rakstus. Jaunākajai paaudzei jābūt daudz uzmanīgākai. Kas zina, varbūt kāds pēc gadiem vēlēsies balotēties vai kļūt par valsts galvu. Kāds cits tajā laikā var meklēt kompromātu, un to visvieglāk būs izdarīt internetā, ja laikus par to neviens nebūs parūpējies.
