Laucinieciskā vienkāršībā un sirsnībā 11. februārī 90. dzimumdienu nosvinēja sabiedriskais darbinieks un literāts Rūdolfs Saulājs. Pacilāts un smaidīgs uz savas Lodēnu mājas lieveņa viņš sagaidīja sveicējus – Bauskas novada Ceraukstes pagasta pārvaldnieku Viesturu Janševski, kultūras darba organizatori Initu Gilberti, ciemata bibliotēkas vadītāju Valentīnu Tarvidi, «Bauskas Dzīves» redakcijas un Literātu apvienības pārstāvjus.Ziedus, naudas balvu ar piedevām jubilāram pasniedza V. Janševskis, ar pavasara ziediem un vēlējumu dzīvot vismaz līdz simt gadiem R. Saulāju godināja pagasta kultūras darbinieces.Gaviļnieks vairākkārt atkārtoja – cik labi, ka varam būt kopā, un aicināja šo tradīciju turpināt arī pēc gada. «Tie ir skaisti brīži, un tas ir abpusēji. Gadi nāk un iet paši par sevi, bet dienas var pietrūkt…» katra brīža svarīgumu uzsvēra R. Saulājs.Vēsturnieks un domubiedrs Māris Bērziņš un Lejenieku muzeja vadītāja Signe Simsone skubināja jubilāru uzrakstīt trešo grāmatu – par pieredzēto un pārdzīvoto Otrajā pasaules karā un pēc tā. Uzrunātais brīdi aizdomājās, it kā apsvērdams, vai vienu mūžu var ietilpināt grāmatā. Bauskas literātu kopkrājumā «Akmeņi zied» (2001) Rūdolfs Saulājs uz jautājumu «Kas es esmu?» atbild: «Cilvēks, kam bijusi laime ieaugt ar visām sirds izjūtām un pārdzīvojumiem savā dzimtajā zemē un ļaudīs.»
