Vēl nevar droši apgalvot, ka Latvijas iestāšanās eirozonā ir izlemts jautājums. Tā paudusi Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, «Bauskas Dzīvei» to apliecināja arī vairāki Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Latvijai vēl ir jāiesniedz lūgums izvērtēt valsts ekonomisko situāciju. Toskatīs EK un Eiropas Centrālās bankas eksperti. Beidzamo, politisko lēmumu būs jāpieņem Eiropas Parlamentam. EP deputāts Ivars Godmanis, ko «Bauskas Dzīve» sastapa Briselē reģionālo žurnālistu semināra laikā, apgalvoja, ka varbūtība par Latvijai labvēlīgu balsojumu pašlaik ir ap 80 procentu. Galvenie iebildumi varētu būt Francijas politiķiem. To apliecināja arī EP deputāts Roberts Zīle. Viņš skaidroja, ka pasaules ekonomikā Latviju pamatoti uzskata par Vācijas sabiedroto. Francijas un Vācijas attiecībās draudzīgā līdzāspastāvēšana mijas ar nemitīgu savstarpējo konkurenci. Tādējādi franči nemaz nav ieinteresēti, lai pie eirozonas kopējā galda vāciešiem būtu vēl kāds sabiedrotais.Tā dēvētajām Eiropas dienvidu valstīm ne visai tīkama ir Ziemeļeiropas, tostarp Latvijas, iecerētā, arī jau īstenotā stingrā monetārā politika. Latvijas valdības spēja panākt tautā nepopulāru lēmumu īstenošanu tiek apsveikta, taču netiešā veidā vairāku valstu politiķi no mūsu pieredzes baidās. Savās valstīs tik skarbus taupības pasākumus viņiem būs grūti ieviest.Nedaudz optimistiskāku viedokli pauda EP deputāts Krišjānis Kariņš, kurš sacīja, ka viss ir atkarīgs no mums pašiem. Ir skaidrs, ka Latvijas gatavību iestāties eirozonā vērtēs jo īpaši. Taču, ja visi mūsu darbi būs izpildīti godprātīgi, rādītāji visos kritērijos būs ticami un ilgtspējīgi, tad arī frančiem nebūs nekādu formālu iemeslu iebilst. Ir ļoti svarīgi pārliecināt Eiropu, ka mūsu plāni un apņemšanās nav tikai šim brīdim. Latvijas galvenais mērķis nav saņemt uzaicinājumus, ieviest eiro un tad pēc nākamā gada 1. janvāra atkal visus stingros grožus palaist vaļā. Analizējot Māstrihtas kritēriju atbilstību, galvenokārt tiks vērtēta to ilgtspējība, tas ir, Latvijas spējas šos kritērijus izpildīt ilgtermiņā, tā skaidroja K. Kariņš.I. Šteinbuka piebilda, ka arī sabiedrības negatīvais viedoklis pret eiro var ietekmēt lēmumu, vai Latvija tiks aicināta pievienoties eirozonai. Ja pieaugs iedzīvotāju iebildumi pret eiro ieviešanu, tas var tikt uztverts kā signāls, ka nākamajās vēlēšanās pilsoņi var nenobalsot par esošajiem valdošajiem politiskajiem spēkiem. Nākot pie varas citiem politiķiem, tie var izvirzīt citas prioritātes, var mainīt fiskālo disciplīnu.
