Par nedēļu pirms Pūpolsvētdienas stāsta deju skolotāja SANTA ZEMĪTE.– Pagājusī nedēļa man īstenībā aizsākās ar iepriekšējo sestdienu un svētdienu. Tad manai deju kopai «Biguļi» bija divu dienu radošā nometne Bauskas novada Gailīšu pagastā. Sestdien mēģinājumi sākās ap vienpadsmitiem rītā. Ar nelieliem pārtraukumiem dejojām līdz septiņiem vakarā. Vēl gājām saunā, pēc nelielas vakara izklaides diena daudziem beidzās ļoti vēlu. Svētdien no rīta līdz pēcpusdienai bija dažādas nodarbības.Ar «Biguļiem» strādāju arī pirmdienas, trešdienas un piektdienas vakarā. Sestdien Bauskas kultūras centrā draudzības koncertā dejojām paši un uzņēmām arī viesus. Pagājušajā nedēļā ar dejotājiem strādāju arī otrdienā, kad mēģinājums bija citam manam kolektīvam «Rota». Ceturtdien Grenctāles kultūras namā notika 3. un 4. klašu skolēnu deju izstrādes mēģinājumi.Varbūt šo uzskaitījumu lasot, kāds teiks – vai tiešām šāds saspringts mēģinājumu grafiks nerada nepatiku pret deju? Tā nav. Mēģinājumu garajās stundās ieguldītais darbs un iztērētā enerģija ar uzviju tiek atgūta koncertos. Kaut vai koncertā sestdien, kad skatījos dejotājos un redzēju, kā viņi ņēmuši vērā visus manus mēģinājumu laikā dotos norādījumus, kā viņi cenšas. Tad pārņēma lieliska izjūta – strādāts nav veltīgi. Šīs nedēļas laikā nesagaidījām pavasari. Ziema noteikti nav mans mīļākais gadalaiks, īpaši, ja tā ir tik gara kā šogad. Mans līdzeklis pret to ir karsta zāļu tēja ar medu, garas vilnas zeķes un slēpšanās zem siltas segas. Ceru, ka, tuvojoties Lieldienām, aukstums beidzot atkāpsies. Nav jau tā, ka mana dzīve sastāv tikai no dejošanas. Ir ģimene, divi dēli un dzīvesbiedrs. Mans pienākums ir maltītes gādāšana. Kādu dienu pagatavoju vistas fileju, ko visi slavēja, citu reizi vārīju skābeņu zupu.Ceturtdien, saņemot interneta veikalā noskatītu kleitu, biju priecīga – izvēlētais tērps man piestāv.
