Lielajā Piektdienā, 29. martā, jau septīto gadu Vecrīgas ielās notiks par tradīciju kļuvušais ekumeniskais Krusta ceļš, kas katru gadu vieno vairākus tūkstošus dažādu tautību, konfesiju un reliģisko uzskatu cilvēku.Šogad īpaši tiks akcentēta piedošanas tēma, kas ir svarīgs solis ceļā uz izlīgumu starp tautām un personām, laikrakstu informēja Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centra pārstāve Ingrīda Puce.Pērn Krusta ceļā Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs savā uzrunā aicināja klātesošos atcerēties vairāk nekā 2000 gadus senus notikumus un, tos pārdomājot, nevis sentimentāli birdināt asaras, bet gan kļūt pašiem par šo notikumu līdzdalībniekiem, lai saņemtu garīgu stiprinājumu.Krusta ceļš sāksies ar arhibīskapa uzrunu plkst. 12 pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles. Tā dalībnieki apstāsies dažādās Vecrīgas vietās, kur notiks profesionālu aktieru iestudēti uzvedumi, apceres, kā arī garīdznieku vadītas meditācijas, kas ļaus vēl vairāk iedziļināties Kristus ciešanu noslēpumā, atklāja katoļu baznīcas pārstāve Ingrīda Puce.Uzvedumus šī gada gājienam iestudē aktrise un jaunā režisore Inga Tropa. Tajos piedalīsies aktieri Kaspars Znotiņš, Zane Jančevska, Kaspars Aniņš, Ieva Aniņa, Januss Johansons un citi.Meditācijas Jēkaba laukumā teiks baptistu mācītājs Edgars Mažis, pie Kara muzeja – Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas māsa kalpone Inese Lietaviete, Bastejkalnā – Vasarsvētku draudzes mācītājs Modris Ozolinkevičs, pie Latvijas Nacionālās operas – luterāņu mācītājs Krists Kalniņš, pie Jāņa baznīcas – luterāņu mācītājs Ģirts Prāmnieks un pie Pētera baznīcas – tēvs Maksimiliāns.Krusta ceļa noslēgums plānots aptuveni plkst. 14.30 pie Rīgas Doma baznīcas, kur atnākušos uzrunās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.Interesenti aicināti pulcēties pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles, jau sākot no plkst. 11.30. Pusstundu pirms gājiena sākuma ieliņā starp baznīcu un Saeimas ēku būs muzikāli priekšnesumi un dažādi garīgi lasījumi. I. Puce skaidro, ka mūsdienās Krusta ceļš nav tikai pāvestu vai garīdznieku lūgšana. «Tas ir kļuvis par vienu no populārākajām lūgšanām Romas katoļu baznīcā un arvien plašāku ievērību gūst arī citās konfesijās. Tradicionālajā Krusta ceļā ir 14 apstāšanās vietas – stacijas, no kurām radies jeb senais Krusta ceļa apzīmējums – «stationes Crucis». Īpaši aktuāls Krusta ceļš kļūst Lielā gavēņa laikā, kad ticīgie publiski vai individuāli dodas Krusta ciešanu atceres ceļā, izmantojot sagatavotas meditācijas apceres vietām vai Jēzus ciešanas apdomājot saviem vārdiem,» teic I. Puce. UZZIŅAIJēdziens «Krusta ceļš» – Via Crucis – nāk no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu. Pēc tam, kad Pilāts bija Jēzum piespriedis nāves sodu, nesot smago krustu, viņš gāja līdz soda izpildes vietai – Golgātas kalnam – ārpus Jeruzalemes mūriem. Par visdedzīgāko Krusta ceļa lūgšanas izplatītāju kļuva franciskāņu misionārs svētais Leonards, kurš pēc tā brīža pāvesta Benedikta XIV lūguma 1750. gadā sāka Lielās Piektdienas Krusta ceļa tradīciju Romā, Kolizejā. Tagad tā ir tradīcija, ko turpina katrs pāvests.
