Saistībā ar konkurences pastiprināšanos un ražošanas pašizmaksas pieaugumu vairāki mūspuses dārzeņu audzētāji izpārdodot atlikumus un jaunas platības šajā sezonā vairs nestādīšot.Šāda informācija pagājušajā nedēļā pāršalca mediju telpu. Rožainas prognozes netiek solītas arī atlikušajiem dārzeņaudzētājiem. Ja valsts nepiedalīsies ar atbalstu, dārzeņu sektors dzīvību vilkšot tikai divus gadus.Aizejot uz tirgu vai lielveikalu, ar acīm pārlaipojot daudzveidīgajam produktu klāstam, meklējam tos, kam kvalitātes marka un uzraksts «Latvijas prece». Zinām, ka pašmāju ražojumam ir pavisam cits smeķis nekā «ārzemniekam». Taču pēdējie spējīgi mūsējos izkonkurēt ar zemāku cenu un kvantitāti. Peļņas tīkotāji bieži vien pamanās ievesto uzdot par pašmāju produkciju. Pirms mēneša mūspuses mednieki savā teritorijā novērojuši neierastu ainu. Laukā pie meža notikusi pamatīga rosība. Vīri līkņājuši ap kaudzē sakrautiem maisiem, kas, visticamāk, bijuši izkrāmēti no nelielā turpat novietotā busiņa. Sākumā mednieki nodomājuši, ka nezināmi labvēļi meža zvēriem atveduši barību. Taču pēc rūpīgākas apskates izrādījies, ka šeit tiek fasēti Polijā audzēti sīpoli. Tālākai pārdošanai tie iepakoti kā Latvijas prece ar vajadzīgajām uzlīmēm. Dīvaini – jo tālāk audzis dārzenis, jo mazāk tas izmaksā latvietim. Ja letiņš tik ļoti kāro nopirkt vietējo preci, tad vieglu roku, teju ar burvju nūjiņas mājienu, ārzemju produkcija neilgā laikā pārtop par pašmāju.Tuvākā nākotnē, valstij neiejaucoties un neradot labākus nosacījumus ražošanas attīstībai un konkurētspējas veicināšanai, visticamāk, šādu busiņu nomalēs kļūs vairāk, bet īstie Latvijas izcelsmes dārzeņi kļūs par eksotiku.
