Ilgi gaidītais pavasara siltums šogad daudzviet nāk ar sūru mācību – pret dabas spēku, pat ja tas piemeklē reizi simts gados, neviens cilvēks nav karotājs. Plūdi ar blāķīgiem ledus gabaliem izsit logus, salauž mājas konstrukcijas, jā, arī nogalina.Būvniecības buma laikā drudžainā steigā iegādātais namīpašums lēzenā pļavā var būt pārmērīga ūdens daudzuma apdraudēts ne tikai pavasarī, bet arī slapjā vasarā vai rudenī. Var būvēt dambjus, ierīkot vai atjaunot meliorāciju, citugad laikus sagādāt sērkociņu, sveču, kabatas lukturu, malkas un konservu krājumus. Taču galvenais ir nodot mācību nākamajai paaudzei – iegādājoties vai īrējot mājokli vai citu īpašumu, atbildīgās iestādēs jāpārbauda ne tikai solītais optimistiski retais plūdu apdraudējums, bet arī jāpalūko, vai ziemā pa svaiga gaisa šķirbām logu rāmjos nenāks iekšā aukstums, vai stūros nav pelējuma, vai jumts, sienas un pagrabs ir pienācīgi siltināti…Mācīties no citu kļūdām vajadzētu gudriem daudzdzīvokļu namu renovētājiem. Runa ir par tā saukto vienkāršoto renovāciju, kuras gaitā līdz šim netiek obligāti prasīts ierīkot vai atjaunot ventilācijas sistēmu. Sasolījušies cītīgi virināt logus, jo negribas maksāt trīs latus mēnesī vairāk par nama atjaunošanas kredītu, iemītnieki to ikdienā aizmirst, un mitrums pret gaisa caurplūdi pēkšņi nodrošinātajās istabās krājas. Tad, kad stūros sāk parādīties pelējums, bojājot gaisu un graujot mājīgumu dzīvojamās telpās, ir teju par vēlu. Ja to grib novērst, nāksies ne tikai remontēt ventilāciju, bet arī dzīvokli. Lieki piebilst, ka skopais maksā divreiz.Apzinoties risku, likumdevēji solās ventilāciju noteikt kā obligātu prasību par Eiropas naudu finansētajos renovācijas projektos. Līdz tam būtu labi, ja cilvēki uzreiz izlemtu par to paši.
