Biežākais diskomfortu izraisošais iemesls darbavietā Latvijas reģionos ir sajūta, ka darbinieks netiek novērtēts. Visvairāk nenovērtēti savā darbavietā jūtas Latgales (68%) un Zemgales (62%) reģionā strādājošie, secināts apdrošināšanas sabiedrības “BTA Insurance Company” (BTA) veiktajā pētījumā.Pētījumā tika atklāts, ka diskomfortu darbavietā rada arī nepatīkama darba vide un telpas, kas īpaši izteikti ir Latgalē, kur uz šo problēmu norāda 61% respondentu. Attiecīgi Pierīgā, Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē par nepatīkamu darba vidi sūdzas tikai 10% strādājošo. Par saspringtāko darba vidi Latvijas iedzīvotāji ir atzinuši Vidzemi, kur ikdienā stresa situācijās nonāk 62% respondentu. Savukārt par vismierīgāko un no stresa brīvāko reģionu atzīta Latgale – 81% darbinieku atzīst, ka stresa situācijās darba laikā nonāk ļoti reti vai nekad. “Patīkama darba vide un piederības sajūta kolektīvam ir būtiski faktori, kas nosaka ikviena darbinieka produktivitāti. Kā tika noskaidrots pētījumā, galvenie diskomfortu izraisošie iemesli Latvijas reģionos ir nepatīkamas darba telpas un sajūta, ka darbinieks netiek novērtēts. Šie apstākļi var kļūt par nopietniem iemesliem cilvēku darba spēju un motivācijas zudumam, kas var izraisīt pat emocionālās veselības traucējumus. Ja šīs problēmas tiek risinātas savlaicīgi, darbinieks var pilnvērtīgi koncentrēties darbam, nevis cīnīties ar nepatiku pret apkārtējo vidi vai iekšēji sevi šaustīt un iedragāt pašapziņu, ka viņš darbavietā nevienam nav vajadzīgs,” skaidro BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus. Viņš norāda, ka par darbinieku fizisko un emocionālo veselību darba devējam ir jārūpējas regulāri, bet diemžēl Latvijā darbinieku psihoemocionālajam stāvoklim tiek pievērsts pārāk maz uzmanības. “Ņemot vērā situācijas nopietnību, esam ieviesuši jaunu papildprogrammu veselības apdrošināšanā – “Psihosomatika”, kas nodrošina darbiniekiem profesionāļu palīdzību – ne tikai diagnostiku un konsultācijas, bet arī ārstēšanu krīzes situācijās. BTA ir pirmais un vienīgais apdrošinātājs Latvijā, kas veselības apdrošināšanā iekļāvis psihoterapeita pakalpojumus,” piebilst Lucaus. “Cilvēku, kam būtu nepieciešama palīdzība stresa radīto seku ārstēšanai, ir daudz vairāk nekā to, kas vēršas pēc palīdzības. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, 48-80% cilvēku, kas griežas pie ģimenes ārsta, ir psihoemocionālu traucējumu diagnoze. Līdz pat 60% kardioloģisko pacientu ir psihosomatiskas problēmas. Iemesli ir vairāki – pirmkārt, zināšanu trūkums, kur meklēt palīdzību, otrkārt, indivīdu kūtrums vērsties pēc palīdzības psiholoģiska rakstura problēmu ārstēšanai, treškārt, bieži vien stresu neuzskata par veselību būtiski ietekmējošu faktoru. Apzinoties visus ekonomiskos zaudējumus, ko stress un psihosomatiskie traucējumi nodara ne tikai darbiniekiem, bet arī viņu darba devējiem, aicinām darba devējus investēt profilakses pasākumos un sniegt atbalstu saviem darbiniekiem, izmantojot veselības apdrošināšanu,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas un katedras vadītāja Gunta Ancāne. Saskaņā ar aptaujas datiem darbinieki visbiežāk diskomforta un stresa situācijas mēģina risināt, izrunājoties ar draugiem un ģimen, vai cenšoties par tām nedomāt. Tāpat daudzi nododas aktīvai sportošanai vai nodarbojas ar dažādiem hobijiem, taču ar šīm metodēm psihosomatiskos traucējumus izārstēt nevar. BTA aptauja veikta šī gada aprīlī sadarbībā ar mediju aģentūru “Mindshare”. Aptaujā kopumā piedalījās 861 respondents vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
