Kārtīgs saimnieks tādā laikā, kāds bija sestdienas, 27. aprīļa, priekšpusdienā, suni laukā nedzītu. Lietus, vējš, dubļi – tos nekādi nevar nosaukt par piemērotiem apstākļiem rosībai dārzos, parkos, upmalās.Valstī šajā dienā īstenots biznesa projekts ar pretenciozu nosaukumu «Lielā talka». Tās norisē ieguldīts labvēļu finansējums, līdzekļi tērēti sarkanbrūnu maisu, līdzīgas nokrāsas kreklu, dažādu citu atribūtu ražošanai. Virtuālajā vidē talkas norisi plānojuši desmitiem cilvēku. Izsmadzeņota pasākuma devīze, kuras saturisko kvalitāti atturēšos komentēt, uzskatot, ka tā ir katra gaumes lieta. Radīta ne īpaši ērti lietojama, ar neprecīzu informāciju pildīta interneta vietne. Organizēti muzikanti, našķu gādātāji, radio nemitīgi raida audioreklāmas, televīzijas kanālos visiem tiek sūtīti videosveicieni. Pompozajā virtuālajā idillē lieliski iederas šosejas A7 malā vērotā aina: lietus mērcēti pāris vīri stiepj zarus, sievas, pa dubļiem mīcīdamās, krāmē gružus maisos, līdzās stāv četri lietus mēteļos ietērpti pūtēji un raida gaisā melodijas. Citviet iestādes darbinieces, nevēlēdamās mitrumā saldēties, «talko» kabinetos, kārtodamas atvilktnes. Daži jaunieši paziņo, ka viņi talkojuši, attīrot datora monitoru no nevajadzīgām ikonām. Tik loģiski un pašsaprotami šajā no reālās dzīves attālinātajā rosībā iekļaujas kāda pagasta pārvaldnieces atzītais – šajā dienā ļaudis laukos neko nav darījuši. Apkārtne tiks posta un labiekārtota, kad āra darbiem būs piemēroti apstākļi. Ir cilvēki, kas vēl mīt reālajā, ne politiķu un birojos sēdošo radītajā virtuālajā pasaulē, un spēj jēgpilni domāt un rīkoties.Sestdienas lietošanās un dubļošanās ir kā aicinājums mazāk laika, līdzekļu veltīt kampaņām, bet darīt darbu tad, kad tam ir īstais laiks un vieta. Kārtīgs saimnieks savu sētu sakopj, kad tā piegružota, nevis gaida komandu no prezidenta ar motorzāģi.
