Šā gada maijā vidējā gaisa temperatūra bijusi plus 14,4 grādi, kas ir
3,6 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, līdz ar to šis maijs ir
kļuvis par vissiltāko Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē.
Līdz šim kopumā Latvijā vissiltākais bija 1993.gada maijs, kura
vidējā gaisa temperatūra šogad ir pārspēta par 0,06 grādiem. Savukārt
visaukstākais laiks maijā pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju
datiem ir bijis 1927.gadā – tā vidējā gaisa temperatūra bija plus 6,3
grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra
informācija.
Ar vidējo gaisa temperatūru plus 10,1 grādu 21.gadsimtā visaukstākais maijs ir bijis 2004.gadā.
Šā gada maijā siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem bija
gandrīz visu mēnesi, izņemot pirmās trīs mēneša dienas, kad diennakts
vidējā gaisa temperatūra bija 0,2 līdz 0,5 grādus zem normas. Naktī uz
3.maiju Ainažos tika sasniegta maijā viszemākā gaisa temperatūra – mīnus
4,6 grādi.
Divos karstuma periodos mēneša pirmajā un otrajā dekādē diennakts
vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 9-10 grādiem virs normas,
bet diennakts maksimālā gaisa temperatūra 9.maijā sasniedza plus 30
grādus, bet 17.maijā un 18.maijā pārsniedza plus 30 grādus, pakāpjoties
attiecīgi līdz plus 30,4 un plus 30,1 grādam.
9.maijā diennakts maksimālā gaisa temperatūra uzstādīja jaunus
rekordus visā Latvijā, izņemot pašu Baltijas jūras piekrasti –
Ventspili, Pāvilostu un Kolku -, bet plus 30 grādi Latvijā tika novēroti
pirmoreiz ne tikai 9.maijā, bet visā maija pirmajā dekādē. Jauni
konkrēto dienu konkrētajās vietās gaisa temperatūras rekordi tika
uzstādīti arī no 17.maija līdz 20.maijam.
Tādējādi šogad meteoroloģiskā vasara iestājās neierasti agri – kopumā
Latvijā 16.maijā, kas ir mēnesi agrāk, salīdzinot ar ilggadīgiem
vidējiem termiņiem.
Ar mēneša vidējo nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 67 milimetriem (mm)
šā gada maijs ierindojās mitrāko maija mēnešu trešā desmita sākumā.
21.gadsimtā tas bija ceturtais mitrākais pavasari noslēdzošais mēnesis.
21.gadsimtā maijā visvairāk nokrišņu ir bijis 2005.gadā – 80 mm, bet
vismazāk – 2008.gadā – 19 mm.
Pēc sausā maija sākuma vēlāk lietus Latvijā bija katru dienu. Otrajā
dekādē kopumā Latvijā norma tika pārsniegta 1,5, trešajā – 2,3 reizes.
Līdz ar siltā laika iestāšanos arī nokrišņi kļuva raksturīgi vasarai.
Pārsvarā bija lietusgāzes, tādējādi to teritoriālais sadalījums brīžam
bija krasi atšķirīgs. Vislielākais nokrišņu daudzums maijā nolija pār
Salacgrīvu un Saldu – tik liels nokrišņu daudzums šajās vietās maijā
tika novērots pirmoreiz. Savukārt vismazāk nokrišņu bija Rēzeknes novada
Griškānos un Kolkā.
Deviņās mēneša dienās kādās vietās Latvijā diennakts nokrišņu
daudzums bija lielāks par visas atbilstošās dekādes nokrišņu normu.
Vislielākais mēnesī diennakts nokrišņu daudzums bija 20.maijā Līvānu
novada Sīļos – 33,4 mm, kas ir 61% no visa mēneša nokrišņu normas.
Sākot no 9.maija, gandrīz katru dienu Latvijā ducināja pērkona
negaiss. Vēja brāzmas vislielāko ātrumu – 23 metrus sekundē – sasniedza
13.maijā Rēzeknē un 18.maijā Rīgā. Tik stipras vēja brāzmas šajās vietās
maijā tika novērotas pirmoreiz.
