Izveidojušies labvēlīgi apstākļi, lai atjaunotu Otrajā pasaules karā daļēji sagrauto Mežotnes baznīcu un tur izveidotu dievišķo likumu un latvisko tikumu atdzimšanas svētnīcu.Pēc pieciem gadiem – 2018. gada 18. novembrī – svinēsim Latvijas simtgadi. Pēc četriem gadiem – 2017. gada vasarā – apritēs 500 gadu, kopš Vācijā, pie Vitenbergas baznīcas durvīm, Mārtiņš Luters piestiprināja lapiņu ar savām tēzēm pret konkrētām ārišķības, korupcijas un demagoģijas izpausmēm katoļticībā. Tas iezīmēja luterticības rašanos un garīgas kultūras atdzimšanu visā pasaulē.Pretrunīgā vēstureMežotnes baznīcas sarežģītā un pretrunīgā vēsture atspoguļo gan šīs vietas, gan visas Zemgales un pat Latvijas likteņgaitas vismaz pēdējo astoņu gadu simteņu gājumā. Kā tas aprakstīts Indriķa hronikā, jau 13. gadsimta sākumā Latvijas iedzīvotāji dzīvojuši nesaticīgi – gan ar kaimiņu zemju iedzīvotājiem, gan savstarpēji.Grupa Mežotnes zemgaļu bija vērsušies pie vācu krustnešu bīskapa Alberta ar lūgumu palīdzēt mežotniekiem aizstāvēties pret kai-miņu – brāļu tautas leišu – sirojumiem. Šī «palīdzība» beidzās ar to, ka 1220. gada februārī ap 4000 vācu krustnešu un 4000 līvu karapulku paša bīskapa Alberta vadībā smagā kaujā sagrāva un nodedzināja Mežotnes koka pili un senpilsētu. Zināms, ka krustneši nogalinājuši ap simt mežotnieku sarunvedēju, kuri bija devušies slēgt miera līgumu. Šo vietu tautā iesauca par Vaidu kalnu, bet vācu iekarotāji – par Bīskapa kalnu. Tur vēlāk uzcēla baznīcu, kura Otrā pasaules kara laikā daļēji tika sagrauta.Iekārtojuma pamatprincipiLai ne tikai fiziski, bet arī morāli atjaunotu Mežotnes baznīcu, svarīgi izvērst Mārtiņa Lutera pirms 500 gadiem sākto iniciatīvu pret ārišķībām, korupciju un demagoģiju, kustībā iesaistot arī apzinīgākos šī dievnama apmeklētājus.Atjaunojamā svētnīca būtu iekārtojama saskaņā ar ev. luteriskās baznīcas tradīcijām. Altāra sienas centrā Jēzus Kristus tēls, kas simbolizē kristīgās ticības ievirzi atjaunojamā dievnama darbā. Altāra galda centrā uz paaugstinājuma Bībele, blakus papildliteratūra, visu kristīgo konfesiju, dievturu un citu reliģiju pēdējie izdevumi, latviešu tautas dainu izlase, Kārļa Ulmaņa, Raiņa un citu klasiķu labākie darbi u. c. Zinātniskie atklājumi, tehniskie jaunievedumi, gadu tūkstošos pasaules tautu uzkrātā pozitīvā pieredze visās dzīves jomās ļaus precīzāk atklāt patiesību, pilnīgāk atšķirt labo no ļaunā, pilnveidot katras ģimenes, visas sabiedrības dzīvi ne tikai materiālajā, bet arī garīgajā jomā. Tādējādi krasi samazināsies vienaldzīgo, neapmierināto, nabadzīgo, kā arī likumpārkāpēju īpatsvars sabiedrībā.Pie svētnīcas izejas sienas būtu jānovieto stends – «Problēmas un atrisinājumi». Kreisajā malā jāatrodas klasiskajām Mārtiņa Lutera rakstītajām tēzēm. Tām līdzās jāatstāj ap 1 – 2 kvadrātmetru tukšs laukums, kur svētnīcas apmeklētāji varētu piestiprināt lapiņas ar saviem priekšlikumiem. Turpat arī kastīte ierosinājumiem – anonīmiem vai kautrīgiem iesniedzējiem. Varētu būt vieta lapiņām ar mērķtiecīgiem aforismiem, sakāmvārdiem, kā arī svētnīcas padomes pārstāvja informācijai, kā novērtēti un izmantoti apmeklētāju ierosinājumi.Svētnīcas ārpusē, apmēram piecu metru attālumā no baznīcas dienvidaustrumu sienas, 2018. gada 18. novembrī jāatklāj piemiņas akmens zemgaļu vecākajiem, kuri tika noslepkavoti 1220. gada februārī, un tauta uz daudziem gadsimtiem nonāca svešinieku jūgā. Mūsu ierosinājumi Lai šo problēmu kompleksu atrisinātu, nepieciešams: zstrādāt atjaunojamās Mežotnes svētnīcas darbības pamatprincipus (2013. gads); izstrādāt šīs ēkas pirmās kārtas atjaunošanas projektu – tehnisko dokumentāciju (2013. – 2014. gads); ākt ziedojumus būvdarbiem (2013. – 2015. gads); veikt būvdarbus (2013. – 2016. gads); iekārtot dievnamu un sākt draudzes darbu (2017. gada vasarā); atklāt to 2018. gada 18. novembrī.Varētu iebilst, ka pašreizējās nabadzības un krīzes apstākļos nevajadzētu runāt par Mežotnes dievnama atjaunošanu. Taču der padomāt, kāpēc valstī radusies šāda ārkārtēja situācija?Pēc Pirmā pasaules kara Latvija bija pilnīgi izpostīta, bet brīvvalsts 20 gados bija milzīgs uzplaukums visās jomās. Tagad, tehniskā progresa apstākļos, piedzīvota ekonomiskā un sociālā krīze. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl lielāka ir morālā krīze. Palielinājusies iedzīvotāju vairākuma vienaldzība, it īpaši pret sabiedrības vajadzībām. Pieaugusi noziedzība, alkoholisms, narkomānija un plaisa starp tautas vairākumu un jaunbagātniekiem. No oficiālajiem un neoficiālajiem oligarhiem izplatījusies lipīgā alkatības sērga, arī pārspīlētā privatizācija/«prihvatizācija». Vērojama patriotisma mazināšanās.Mākslīgi izraisīts bezdarbs, nabadzība, neapmierinātība, masveida emigrācija – visas šīs nebūšanas samazinātos, pat pilnībā izzustu, ja visur Latvijā mērķtiecīgi, pašaizliedzīgi darbotos dievnami. Arī Mežotnes dievnama darbība steidzami jāatjauno un jāpilnveido, negaidot pilnīgi visu ēkas restaurāciju.
