Dzīvniekus varētu pasargāt no sāpēm, stresa, kā arī nopietnām veselības problēmām, ko rada knišļu un citu asinssūcēju kukaiņu kodumi, ja knišļu aktīvajā periodā tos ganībās laistu tikai dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam, iesaka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).Pret knišļiemJa novērojama knišļu masveida savairošanās, nevajadzētu lopus laist ārā vispār, rekomendē PVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Meistere. Speciāliste iesaka pirms izlaišanas ganībās dzīvniekus apstrādāt ar līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Taču pirms to iegādes jākonsultējas ar veterinārārstu, jo līdzekļu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta, brīdina PVD pārstāve.Asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma, – tesmenī, tāpēc ieteicams iegādāties ziedes, ar kurām ārstē tesmeņa iekaisumus. Pirms ziedes pirkšanas ieteicama konsultācija ar speciālistu par atbilstīgāko medikamentu konkrētajā situācijā.Ja dzīvnieki ir sakosti, tie jāved (vēlams transportēt, nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties jāizsauc veterinārārsts. Tāpat jāparūpējas, lai lopi nepārkarst. Parasti tas notiek, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā, kā arī transportēšanas laikā.Patverties no saules stariemKarstajā laikā īpaša uzmanība jāpievērš gan lauksaimniecības dzīvniekiem, gan mājdzīvniekiem, atgādina PVD. Dodoties izbraukumā vai iepērkoties, nevajadzētu mīļdzīvniekus atstāt automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts. Ja mīļdzīvnieki tiek turēti dzīvoklī, tiem var ierīkot guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas. Ja suns tiek turēts piesiets vai atrodas voljērā, jāparūpējas, lai tam būtu iespēja patverties no tiešiem saules stariem.PVD aicina govis, aitas, cūkas un īpaši zirgus neganīt karstajā diennakts laikā no plkst. 12 līdz 16, tiešos saules staros. Tāpat dzīvnieku turētājiem vajadzētu rūpēties par to, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā.Mītnēs turētajiem kustoņiem, jo īpaši putniem, kažokzvēriem un cūkām, jānodrošina ventilācija, gaisa apmaiņa, bet ne caurvējš, un, ja iespējams, jāparedz dzīvniekiem lielāka platība, lai tie nebūtu saspiesti.PVD skaidro, ka pārāk augsta temperatūra nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības dzīvnieku veselību un produktivitāti. Regulāri atrodoties pārāk augstā temperatūrā, dzīvniekiem samazinās apetīte, tie kļūst mazkustīgi, samazinās produktivitāte – izslaukums, dzīvmasas diennakts pieaugums. PADOMIPārkaršanas pazīmes – dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana.Pārvešanas laikā transporta līdzeklī PVD neiesaka ievietot pārāk daudz dzīvnieku. Ja pārvadāšanas ceļš ir tāls, jācenšas ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli.Lai pasargātu dzīvniekus no pārkaršanas, tiem jādod pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens un, ja iespējams, jāmaina sasilis ūdens pret vēsu.Ja pamanītas pārkaršanas pazīmes, PVD aicina nekavējoties zvanīt veterinārārstam.
